Ētikas kodekss un cita saistītā informācija
- Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības Ētikas Kodekss
- Amatu saraksts (MK noteikumi)
- Darba drošība strādājot augstumā (normatīvie akti)
- Profesijas standarts
- LR likums "Par amatniecību"
Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības Ētikas Kodekss
1. Biedri ir uzticīgi biedrības darbības mērķiem un pamatvērtībām. Darba pienākumi tiek veikti, lai celtu savas profesijas godu un novērstu jebkādas darbības, kuras var būt negodīgas un neētiskas.
2. Pildot darba pienākumus un arī ārpus noteiktā darba laika, biedri, jo sevišķi biedrības vadība, rīkojas saskaņā ar biedrības vērtībām, lai tiktu saglabāta un vairota tās reputācija.
3. Lojalitāte nozīmē ne tikai uzticēto pienākumu un norādījumu izpildi, bet arī radošu līdzdalību, profesionālu atbalstu un padomu attiecībās ar citiem kolēģiem.
4. Biedri rūpējas par nepārtrauktu profesionālās kvalifikācijas celšanu un pieredzes gūšanu: ir uzņēmīgi, mērķtiecīgi, izrāda iniciatīvu, regulāri papildina savas profesionālās zināšanas lasot nozares literatūru, apmeklējot seminārus un izglītojošus kursus, kā arī seko līdzi procesiem atbilstošajā nozarē Latvijā un pasaulē, un sniedz priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.
5. Biedri drīkst brīvi paust savu personīgo viedokli gan darba vietā, ja tas neaizskar kolēģu cieņu, gan brīvajā laikā, ja negrauj biedrības reputāciju.
6. Neviens biedrs netiek diskriminēts pēc rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa, ienākumu līmeņa un invaliditātes, ja tāda ir.
7. Aizskaroša uzvedība, tai skaitā iebaidīšana, uzmākšanās (ārpusreglamenta attiecības), vardarbība, kā arī aizskarošu mutisku, drukātu un elektronisku materiālu izplatīšana ir stingri aizliegta.
8. Biedri izturas ar cieņu pret cilvēku ar citādu pieredzi un atzīst atšķirīgumu kā biedrības potenciālu.
9. Biedri aizsargā gan biedrības īpašumu, gan konfidenciālo informāciju un neizmanto to privātu mērķu sasniegšanai.
10. Lai izvairītos no viedokļu nesakritības publiskajā telpā, biedrībā ir izstrādāta kārtība kā un kad tās biedrii publiski pauž biedrības viedokli medijos, investoriem, finansu un citiem nozaru analītiķiem un konsultantiem.
11. Finansu un visai citai biedrības informācijai, kas tiek pausta medijiem, valsts iestādēm, sabiedrībai vai citā publiskā telpā ir jābūt pilnīgai, godīgai, precīzai un saprotamai.
12. Biedri atturas publiski paust tādu viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar biedrības darbības mērķiem.
13. Publiski paužot atšķirīgu nostāju kādā jautājumā, personiskais viedoklis stingri un nepārprotami ir nošķirams no biedrības oficiālā viedokļa.
14. Ja ir noticis komunikācijas pārpratums biedrības iekšienē vai attiecībās ar partneriem, tad biedrība nekavējoties to novērš izskaidrojot patieso informāciju.
15. Pieļaut kļūdas, godīgi atzīt tās un pamatot patiesību, ir cilvēcīga ētiskas rīcības sastāvdaļa.
16. Nepatiesas informācijas minēšana un konkurentu nomelnošana ir stingri aizliegta
17. Biedri sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību, informāciju profesionālo pienākumu izpildē un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos.
18. Nav pieļaujama kolēģu pazemošana, publiska kritika un ciniska attieksme. Uz kļūdām darba procesā norāda personīgi. Vērtē kolēģa darbu, nevis viņa personību vai uzskatus.
19. Biedri izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Ikviens biedrs ciena kolēģa tiesības uz savu viedokli, ņem vērā citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.
20. Biedri nav tiesīgi pieņemt jebkādus materiālus vai nemateriālus labumus u.c. priekšrocības (ziedojumus un dāvanas, aizdevumus vai citus maksājumus no organizācijas vai privātpersonas), kas var ietekmēt vai radīt šaubas par kāda pienākuma vai izpildes objektivitāti.
21. Biedri ar savu parakstu apstiprina, ka ir iepazinušies ar Ētikas Kodeksu, un šis dokuments kalpo kā pielikums iesniegumam, par uzņemšanu biedrībā, līdz ar to ir šīs biedrības attiecību neatņemama sastāvdaļa, kura ir ļoti strikti jāievēro.
22. Ikviena biedra pienākums ir veikt savus darba uzdevumus saskaņā ar biedrības Ētikas Kodeksu, kā arī citiem biedrības noteikumiem un izstrādātajām vadlīnijām.
23. Par nopietniem pārkāpumiem ziņas tiek izplatītas visā biedrībā, lai samazinātu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē un lai radītu praksi, ka tas ir nosodāmi.
24. Biedrības reputāciju veido visi tās biedri, jo katram ir jāpieņem kādi lēmumi un katrs biedrs tiek identificēts ar biedrību.
25. Biedri var nonākt ētikas pretrunās, tāpēc biedrības vadība uzrauga Ētikas Kodeksa pielietojumu, periodiski pārbaudot tā piemērotību, adekvātumu un efektivitāti visos biedrības līmeņos, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot to.
Amatu saraksts (MK noteikumi)
Rīgā 2009.gada 14.jūlijā (prot. Nr.48 12.§)
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Nr. |
Amata nosaukums |
Kods |
1 |
2 |
3 |
1. BŪVNIECĪBAS UN IZBŪVES arodu grupa: |
||
1.1. |
AKMEŅKALIS |
7113 01 |
1.2. |
APMETĒJS |
7133 01 |
1.3. |
BETONĒTĀJS |
7123 01 |
1.4. |
BRUĢĒTĀJS |
7122 06 |
1.5. |
guļbūves ēku CELTNIEKS |
7121 06 |
1.6. |
koka ēku CELTNIEKS |
7121 07 |
1.7. |
sausās būves CELTNIEKS |
7121 05 |
1.8. |
apgaismes ELEKTRIĶIS |
7137 02 |
1.9. |
būvELEKTRIĶIS |
7137 03 |
1.10. |
elektrotīklu ELEKTRIĶIS |
7137 01 |
1.11. |
FLĪZĒTĀJS |
7122 03 |
1.12. |
akustikas IZOLĒTĀJS |
7134 02 |
1.13. |
JUMIĶIS |
7131 01 |
1.14. |
grīdas KLĀJĒJS |
7132 01 |
1.15. |
mozaīkas KLĀJĒJS |
7122 05 |
1.16. |
daiļKRĀSOTĀJS |
7324 05 |
1.17. |
kamīnu LICĒJS |
7122 12 |
1.18. |
namu APSAIMNIEKOTĀJS |
5124 03 |
1.19. |
būvkonstrukciju MONTĒTĀJS |
7121 03 |
1.20. |
sastatņu MONTĒTĀJS |
7129 07 |
1.21. |
sausās būves MONTIERIS |
7124 07 |
1.22. |
MŪRNIEKS |
7122 08 |
1.23. |
akmeņu MŪRNIEKS |
7122 02 |
1.24. |
NAMDARIS |
7124 01 |
1.25. |
PODNIEKS |
7321 01 |
1.26. |
krāšņu PODNIEKS |
7122 07 |
1.27. |
SANITĀRTEHNIĶIS |
7136 01 |
1.28. |
ēku SILTINĀTĀJS |
7134 05 |
1.29. |
jumtu SKĀRDNIEKS |
7213 04 |
1.30. |
STIKLINIEKS |
7135 01 |
1.31. |
būvju TĪRĪTĀJS |
7143 01 |
1.32. |
dekoratīvo būvelementu VEIDOTĀJS |
7133 04 |
1.33. |
koka kuģu BŪVĒTĀJS |
7121 08 |
2. METĀLAPSTRĀDES UN TEHNISKO IEKĀRTU MEISTARU arodu grupa: |
||
2.1. |
apkures, ventilācijas un saldēšanas iekārtu MEHĀNIĶIS |
3115 13 |
2.2. |
ATSLĒDZNIEKS |
7222 01 |
2.3. |
autoATSLĒDZNIEKS |
7231 05 |
2.4. |
kontroles mēraparātu un automātikas elektroATSLĒDZNIEKS |
7241 09 |
2.5. |
ritošā sastāva ATSLĒDZNIEKS |
7231 07 |
2.6. |
slēdzeņu ATSLĒDZNIEKS |
7222 02 |
2.7. |
ELEKTRIĶIS |
7241 01 |
2.8. |
autoELEKTRIĶIS |
7241 08 |
2.9. |
GRAVIERIS |
7343 01 |
2.10. |
juvelierizstrādājumu GRAVIERIS |
7313 03 |
2.11. |
JUVELIERIS |
7313 01 |
2.12. |
KALĒJS |
7221 01 |
2.13. |
dārgmetālu KALĒJS |
7313 04 |
2.14. |
transportlīdzekļu KRĀSOTĀJS |
7142 01 |
2.15. |
autoMEHĀNIĶIS |
7231 03 |
2.16. |
datortehnikas MEHĀNIĶIS |
7242 06 |
2.17. |
elektromehānisko iekārtu MEHĀNIĶIS |
7241 07 |
2.18. |
kopēšanas tehnikas MEHĀNIĶIS |
7242 07 |
2.19. |
lauksaimniecības mašīnu MEHĀNIĶIS |
7233 02 |
2.20. |
radio MEHĀNIĶIS |
7243 01 |
2.21. |
saldējamo iekārtu MEHĀNIĶIS |
7233 07 |
2.22. |
televizoru MEHĀNIĶIS |
7243 02 |
2.23. |
transportlīdzekļu motoru MEHĀNIĶIS |
7231 06 |
2.24. |
pulksteņMEISTARS |
7311 01 |
2.25. |
METĀLLĒJĒJS |
7221 06 |
2.26. |
signāliekārtu MONTĒTĀJS |
7242 04 |
2.27. |
elektroMONTIERIS |
7241 02 |
2.28. |
gaisvadu līniju elektroMONTIERIS |
7245 12 |
2.29. |
kabeļu līniju elektroMONTIERIS |
7245 10 |
2.30. |
lauku elektroMONTIERIS |
7245 08 |
2.31. |
transportlīdzekļu dzinēju REGULĒTĀJS |
7231 04 |
2.32. |
ROTKALIS |
7313 07 |
2.33. |
SKĀRDNIEKS |
7213 02 |
2.34. |
automobiļu SKĀRDNIEKS |
7213 05 |
2.35. |
SLĪPĒTĀJS |
7224 04 |
2.36. |
SUDRABKALIS |
7313 05 |
2.37. |
transportlīdzekļu TAPSĒTĀJS |
7437 03 |
2.38. |
VARKALIS |
7221 04 |
2.39. |
VIRPOTĀJS |
7223 03 |
2.40. |
ZELTKALIS |
7313 02 |
2.41. |
motociklu MEHĀNIĶIS |
7231 15 |
2.42. |
velosipēdu MEHĀNIĶIS |
7231 16 |
3. KOKAMATNIECĪBAS arodu grupa: |
||
3.1. |
GALDNIEKS |
7422 01 |
3.2. |
būvGALDNIEKS |
7124 09 |
3.3. |
mēbeļu GALDNIEKS |
7422 16 |
3.4. |
kokGRIEZĒJS |
7331 02 |
3.5. |
koka INKRUSTATORS |
7422 03 |
3.6. |
koka māksliniecisko izstrādājumu IZGATAVOTĀJS |
7331 09 |
3.7. |
koka modeļu IZGATAVOTĀJS |
7422 10 |
3.8. |
koka rotaļlietu IZGATAVOTĀJS |
7422 15 |
3.9. |
laivu IZGATAVOTĀJS |
7422 13 |
3.10. |
zārku IZGATAVOTĀJS |
7422 17 |
3.11. |
parketa KLĀJĒJS |
7132 02 |
3.12. |
koka apavu KURPNIEKS |
7422 05 |
3.13. |
MUCINIEKS |
7422 12 |
3.14. |
PINĒJS |
7424 01 |
3.15. |
koka izstrādājumu PULĒTĀJS |
7422 14 |
3.16. |
RATNIEKS |
7422 04 |
3.17. |
mēbeļu, kokgriezumu RESTAURĒTĀJS |
3476 07 |
3.18. |
TAPSĒTĀJS |
7437 01 |
3.19. |
mēbeļu TAPSĒTĀJS |
7437 02 |
3.20. |
koka VIRPOTĀJS |
7423 05 |
3.21. |
koka dabisko formu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS |
7422 20 |
3.22. |
stila mēbeļu MODELĒTĀJS |
3471 46 |
4. APĢĒRBU, TEKSTILIJU UN ĀDAS APSTRĀDES arodu grupa: |
||
4.1. |
ADĪTĀJS |
7432 01 |
4.2. |
APGLEZNOTĀJS |
7324 01 |
4.3. |
AUDĒJS |
7432 02 |
4.4. |
CEPURNIEKS |
7433 02 |
4.5. |
mežģīņu DARINĀTĀJS |
7432 08 |
4.6. |
tautas tērpu DARINĀTĀJS |
7332 05 |
4.7. |
DRĒBNIEKS |
7433 03 |
4.8. |
dāmu apģērbu DRĒBNIEKS |
7433 06 |
4.9. |
kungu apģērbu DRĒBNIEKS |
7433 07 |
4.10. |
kažokādu DRĒBNIEKS |
7434 02 |
4.11. |
ādas priekšmetu IZGATAVOTĀJS |
7332 06 |
4.12. |
mīksto rotaļlietu IZGATAVOTĀJS |
7433 08 |
4.13. |
kažokādu IZSTRĀDĀTĀJS |
7441 11 |
4.14. |
IZŠUVĒJS |
7436 02 |
4.15. |
mašīnIZŠUVĒJS |
7436 05 |
4.16. |
KNIPELĒTĀJS |
7432 09 |
4.17. |
KURPNIEKS |
7442 01 |
4.18. |
MEZGLOTĀJS |
7432 07 |
4.19. |
SEGLINIEKS |
7442 06 |
4.20. |
apģērbu ŠUVĒJS |
7436 01 |
4.21. |
ādas apģērbu ŠUVĒJS |
7436 06 |
4.22. |
TAMBORĒTĀJS |
7432 10 |
4.23. |
pērlīšu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS |
7332 13 |
5. PĀRTIKAS PRODUKTU APSTRĀDES arodu grupa: |
||
5.1. |
ALDARIS |
7414 06 |
5.2. |
KONDITORS |
7412 02 |
5.3. |
MAIZNIEKS |
7412 01 |
5.4. |
MALĒJS |
7412 06 |
5.5. |
desu IZGATAVOTĀJS |
7411 13 |
5.6. |
siera IZGATAVOTĀJS |
7413 02 |
5.7. |
MIESNIEKS |
7411 01 |
5.8. |
PAVĀRS |
5122 01 |
5.9. |
VĪNDARIS |
7414 07 |
6. VESELĪBAS UN ĶERMEŅA KOPŠANAS arodu grupa: |
||
6.1. |
FRIZIERIS |
5141 02 |
6.2. |
GRIMĒTĀJS |
5141 03 |
6.3. |
ortopēdisko apavu IZGATAVOTĀJS |
7332 07 |
6.4. |
parūku MEISTARS |
5141 06 |
6.5. |
MANIKĪRS |
5141 15 |
6.6. |
PIRTNIEKS |
5141 07 |
6.7. |
nagu kopšanas SPECIĀLISTS |
5141 05 |
6.8. |
STILISTS |
5141 11 |
6.9. |
vizuālā tēla STILISTS |
5141 12 |
6.10. |
VIZĀŽISTS |
5141 10 |
6.11. |
dāmu FRIZIERIS |
5141 18 |
6.12. |
kungu FRIZIERIS |
5141 19 |
6.13. |
PEDIKĪRS |
5141 16 |
7. STIKLA, PAPĪRA, KERAMIKAS, MŪZIKAS INSTRUMENTU un citu arodu grupa: |
||
7.1. |
APGLEZNOTĀJS |
7324 01 |
7.2. |
AUGSTSPIEDĒJS |
7341 08 |
7.3. |
BĀRMENIS |
5123 01 |
7.4. |
BURTLICIS |
7341 01 |
7.5. |
FLORISTS |
7331 06 |
7.6. |
FOTOGRĀFS |
7344 01 |
7.7. |
GRĀMATSĒJĒJS |
7345 01 |
7.8. |
IESPIEDĒJS |
7341 03 |
7.9. |
kapu/akmens plākšņu IZGATAVOTĀJS |
7113 06 |
7.10. |
mūzikas instrumentu IZGATAVOTĀJS |
7312 09 |
7.11. |
grāmatu LABOTĀJS |
7345 06 |
7.12. |
mūzikas instrumentu LABOTĀJS |
7312 10 |
7.13. |
akordeonu TEHNIĶIS |
7312 02 |
7.14. |
ērģeļu BŪVĒTĀJS |
7312 06 |
7.15. |
KERAMIĶIS |
7321 05 |
7.16. |
klavieru BŪVĒTĀJS |
7312 05 |
7.17. |
koka pūšamo instrumentu TEHNIĶIS |
7312 03 |
7.18. |
metāla pūšamo instrumentu TEHNIĶIS |
7312 04 |
7.19. |
stīgu instrumentu BŪVĒTĀJS |
7312 01 |
7.20. |
vijoļu BŪVĒTĀJS |
7312 12 |
7.21. |
stikla PŪTĒJS |
7322 01 |
7.22. |
klavieru RESTAURĒTĀJS |
7312 11 |
7.23. |
mūzikas instrumentu SKAŅOTĀJS |
7312 07 |
7.24. |
SKURSTEŅSLAUĶIS |
7143 03 |
7.25. |
STEREOTIPISTS |
7342 01 |
7.26. |
STIKLINIEKS |
7135 01 |
7.27. |
VIESMĪLIS |
5123 04 |
7.28. |
VITRĀŽISTS |
2452 32 |
7.29. |
dāvanu NOFORMĒTĀJS |
3471 47 |
7.30. |
skatlogu NOFORMĒTĀJS |
3471 48 |
Darba drošība strādājot augstumā (normatīvie akti)
Normatīvie akti
- MK noteikumi Nr.526 "Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā"
- MK noteikumos Nr.527 "Kārtība kādā veicama obligātā veselības pārbaude" (pieņemti 08.06.2004.)
- MK noteikumos Nr.92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus" īsi raksturotas galvenās prasības, strādājot uz jumtiem – ja jumta augstums vai slīpums pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas, tad jāpielieto kolektīvie aizsardzības līdzekļi, kā arī pieprasīts veikt drošības pasākumus, lai nodarbinātie nevarētu izkrist cauri trauslām, neizturīgām virsmām, vai arī uzkāpt uz tām. Taču daudz izsmeļošāk prasības darbam uz jumtiem, kā arī prasības sastatnēm sniegtas Valsts Darba inspekcijas 2001.gadā izdotajā bukletā "Darba drošība un veselības aizsardzība būvniecībā".
- Kādas obligātās veselības pārbaudes veicamas? Saskaņā ar MK noteikumu Nr.527 "Kārtība kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2.pielikuma prasībām tiem darbiniekiem, kas veic darbus augstumā katru otro gadu ir jāiziet obligātā veselības. Ja darbs augstumā veicams augstumā, kas lielāks vai vienāds par 5 m, tad obligātā pārbaude izejama katru gadu. Obligātās veselības pārbaudes nodarbinātajiem veic vismaz šādi ārsti: arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs. Veicot veselības pārbaudes pirms darba līguma noslēgšanas jāveic arī ķirurga, psihiatra un narkologa pārbaudes, bet periodisko pārbaužu laikā šo speciālistu viedoklis un izmeklējumi ir nepieciešami tikai tad, ja ir attiecīgas indikācijas. Jāveic arī sekojoši izmeklējumi – vestibulārā aparāta pārbaude, redzes asuma pārbaude un, ja ir atbilstošas indikācijas – tad arī elektrokardiogramma.
- Kas nevar veikt darbu augstumā? MK noteikumi Nr.206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību" nosaka, ka pusaudžiem ir aizliegts darbs, kuru veicot ir iespējama darba izpildītāja krišana no vairāk nekā pusotra metra augstuma. Papildus tam arī dažādi veselības traucējumi var būt par pamatu noliegumam strādāt augstumā. Šie veselības traucējumi ir uzskaitīti MK noteikumu Nr.527 "Kārtība kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2.pielikumā
Profesijas standarts
izglītības un nodarbinātības
trīspusējās sadarbības 2006.gada 20.
decembra sēdē protokols Nr.7
Reģistrācijas numurs | PS 0385 |
---|---|
Profesija | Skursteņslauķis |
Kvalifikācijas līmenis | 2 |
Nodarbinātības apraksts |
Skursteņslauķis ir amatnieks – individuālā darba veicējs, vai strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar ugunsdrošības profilaktisko darbu veikšanu, kā arī Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībās. Skursteņslauķis ir amatnieks, kurš Latvijas Amatniecības Kameras diplomēta skursteņslauķa meistara vadībā veicis profesionālu apmācību un guvis sava aroda praktiskā darba pieredzi.Skursteņslauķis veic dūmvada, ventilācijas kanālu, visa veida apkures iekārtu, kā arī mehānisko ventilācijas sistēmu tīrīšanas darbus. Izbūvē, remontē un montē visa veida dūmvadu sistēmas.Veicot darbu, brīvi rīkojas ar tiešajiem darbarīkiem un nepieciešamības gadījumā spēj izmantot arī netradicionālus darbarīkus un iekārtas. Skursteņslauķis pārzin visa veida apkures iekārtas uzbūvi un darbību. Skursteņslauķis spēj lasīt rasējumus, projektus, pieņemot ekspluatācijā ēkās izbūvētās apkures iekārtas, dūmvadus un ventilācijas kanālus. V eic ugunsdrošības profilaktiskās pārbaudes, pašvaldību īpašumos, valsts iestādēs, kā arī jebkāda veida privātīpašumā esošajās ēkās, sastādot apsekošanas aktus par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli un veicot ierakstu apkures un ventilācijas ierīču tīrīšanas reģistrācijas žurnālā. Skursteņslauķis ir atbildīgs par sava darba rezultātu, kvalitāti, izsniegto aktu atbilstību objektam un ugunsdrošības noteikumu prasībām. |
Pienākumi un uzdevumi
Pienākumi | Uzdevumi |
---|---|
1. Veikt dūmvadu un ventilācijas kanālu tīrīšanu. |
1.1. Novērtēt skursteņu defektus. 1.2. Izvēlēties atbilstošus instrumentus un mehānismus. |
2. Veikt apkures ierīču tīrīšanu. |
2.1. Veikt centrālapkures ierīču tīrīšanu. 2.2. Veikt visa veida apkures krāšņu tīrīšanu. 2.3. V eikt malkas pavarda tīrīšanu. 2.4. V eikt sildmūra tīrīšanu. 2.5. V eikt kamīna tīrīšanu. 2.6. Izveidot jaunas tīrāmās lūkas. |
3. Veikt mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu. |
3.1. Prast orientēties tehnikajā dokumentācijā. 3.2. V eikt ventilācijas gaisa vadu tīrīšanu. 3.3. V eikt gaisa filtru nomaiņu. 3.4. V eikt ventilatora tīrīšanu. 3.5. Izveidot jaunas tīrāmās lūkas. |
4.Veikt apkures ierīču un dūmvadu remontu. |
4.1. Izēlēties materiālus remonta veikšanai. 4.2. Remontēt dūmvada virsjumta daļas. 4.3. Veikt dūmvada sanācijas darbus (oderēšanu). 4.4. V eikt apkures ierīču remontdarbus. |
5. Veikt objekta apsekošanu un novērtēšanu. |
5.1. Novērtēt objektu vizuāli. 5.2. Sastādīt apsekošanas aktus par dūmvada un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli. 5.3. Pēc objekta apsekošanas un tīrīšanas veikt ierakstu apkures un ventilācijas ierīču tīrīšanas reģistrācijas žurnālā. |
6.Veikt objektam atbilstošu instrumentu iekārtu un palīglīdzekļu izvēli. |
6.1. Izvēlēties darbarīkus, instrumentus un iekārtas atbilstoši veicamajam darbam. 6.2. Noteikt palīgaprīkojuma nepieciešamību. 6.3. Noteikt palīglīdzekļu kvalitāti. 6.4. Sagatavot palīglīdzekļus. 6.5. Sagatavot tehniskos instrumentus veicamajam darbam. |
7. Ievērot saskarsmes pamatprincipus. |
7.1 Ievērot individuālās higiēnas prasības darba vietā. 7.2. Ievērot savstarpējās sadarbības principus. 7.3. Lietot valsts valodu. |
8. Ievērot darba drošības noteikumu izpildi strādājot augstumos. |
8.1. Pārliecināties, ka konkrētais objekts atbilst drošības prasībām 8.2. Pārliecināties, ka izmantojamiem darba drošības palīglīdzekļiem nav beidzies pārbaudes termiņš. 8.3. Izmantot katrai konkrētajai situācijai atbilstošus individuālos darba drošības palīglīdzekļus. 8.4. Izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus. 8.5. Veikt ikgadējās medicīniskās pārbaudes. 8.6. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus. |
10. Kontrolēt sniegto pakalpojumu kvalitāti. |
10.1. Pārliecināties par dūmvadu un apkures ierīču funkcionālo darbību. 10.2. Sakopt savu darbavietu pēc darbu veikšanas. 10.3. Atbildēt par sava darba kvalitāti. |
11. Sastādīt apsekošanas aktus par dūmvadu ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli. |
11.1. Apsekot dūmvadu vizuāli. 11.2. Pārbaudīt uz blīvumu. 11.3. Pārbaudīt kanālu šķērsgriezumu. 11.4. Pārbaudīt vilkmi dūmvadā. 11.5. Pārbaudīt skursteņa virs jumta daļas stāvokli un augstumu attiecībā pret jumta kori un blakus esošiem objektiem. 11.6. Pārbaudīt skursteņa tīrāmās lūkas esamību. 11.7.Pārbaudīt izsniegto apsekošanas aktu atbilstību esošajai situācijai objektā un ugunsdrošības noteikumu prasībām. 11.8. Aizpildīt dokumentāciju. |
12. Valkāt spectērpu un uzturēt to pienācīgā kārtībā. |
12.1.
Lietot darba spectērpu. 12.2. Lietot svētku gadījumos parādes mundieri. 12.3. Ievērot sanitāri higiēniskās normas. |
13.Ievērot darba un vides aizsardzības noteikumus. |
13.1.
Ievērot darba drošības, ugunsdrošības un elektrodrošības instrukcijas. 13.2. Ievērot speciālos darba drošības noteikumus un rīkoties atbilstoši instrukcijām darba vieta. 13.3. Ievērot drošības tehnikas noteikumus darbam augstumā. 13.4. Izvēlēties videi draudzīgus materiālus. |
Īpaši faktori, kas raksturo darba vidi
- Psiholoģiskie un emocionālie faktori – orientēta saskarsme ar klientiem.
- Organizatoriskie – darbs veicams pastāvīgi gan sadarbojoties ar citiem speciālistiem objektā.
- Fiziskie – darbs augstuma
- Ķīmiskie - darbs ar paaugstinātu putekļu (sodrēju) koncentrāciju gaisā.
- Bioloģiskie – paaugstināta putekļu un mikroorganismu koncentrāciju.
Īpašas prasības uzdevumu veikšanai
- Darbs augstumā.
Prasmes
Speciālās prasmes profesija | Kopējās prasmes nozare | Vispārējās prasmes / spējas |
---|---|---|
Prast tīrīt dūmvadus un ventilācijas kanālus. Prast tīrīt apkures ierīces. Prast tīrīt mehānisko ventilācijas sistēmu gaisa vadus. Veicot tīrīšanas darbus prast izmantot konkrētam darbam nepieciešamso rokas instrumentus. Prast rīkoties ar speciālajām tīrīšanas iekārtām un mērierīcēm. Prast izbūvēt jaunus dūmvadus. Veikt apkures ierīču un dūmvadu remontdarbus. |
Ievērot darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus. Lasīt skices, rasējumus un projektus. |
Komunicēšanās spējas Spēja strādāt individuāli un komandā Izmantot progresīvas tehnoloģijas, metodes un iekārtas Spēja pašizglītoties |
Zināšanas
Zināšanas | Zināšanu līmenis | ||
---|---|---|---|
priekšstats | izpratne | lietošana | |
Jāzin ugunsdrošības normatīvie akti, noteikumi, normas un prasības, kas nosaka apkures ierīču un dūmvadu izbūves lietošanas un tīrīšanas kārtību. | |||
Kurināmā veidi, ķīmiskais sastāvs un degšanas process. | |||
Dūmvadu veidi un sastāvdaļas. | |||
Dūmvada vilkme. | |||
Principi, kas ierosina vilkmes rašanos un to kavē. | |||
Krāšņu sastāvdaļas un veidi. | |||
Virtuves pavarda uzbūve. | |||
Cietā un šķidrā kurināmā centrālapkures katlu tipi. | |||
Gāzes apkures ierīces. | |||
Gāzes iekārtas un to klasifikācija. | |||
Gāzes iekārtu uzstādīšanas noteikumi. Gāzes iekārtām izmantojamo dūmvadu uzbūve un ekspluatācija. |
|||
Dažādas uzbūves dūmvadu pielietojums atbilstoši apkures ierīcei. | |||
Jāzin būvniecībā pielietojamie materiāli un to pielietošana. | |||
Veicot apkures ierīču un ventilācijas sistēmu tīrīšanas darbus, jāzin tīrīšanas darbu kārtība un noteikumi. | |||
Laika un resursu plānošana | |||
Apkalpojamo objektu uzskaite un konstatējamo pārkāpumu arhivēšana. | |||
Vilkmes aprēķināšana un mērīšana dūmvadā. | |||
Kondensāta rašanās dūmvados | |||
Dūmvadu izvietojums virs jumta un blakus esošajiem objektiem | |||
Latvijas būvnormatīvu noteikumu ievērošana | |||
Dūmkanālu blīvuma noteikšana | |||
Krāšņu sastāvdaļas un veidi | |||
Virtuves pavarda uzbūve | |||
Darba aizsardzība un vides aizsardzība | |||
Valsts valoda | |||
Darba tiesības |
Skursteņslauķa profesijas standarta izstrādes darba grupa:
Guntis Brakmanis | SIA "Skursteņmeistars" direktors |
Māris Bambis | SIA ‘’VP Skursteņslauķis’’ direktors |
Varis Vilcāns | Latvijas skursteņslaucītāju amata brālības prezidents- skursteņslaucītāju amatu meistars |
Valdis Kampāns | Skursteņslaucītāju amatu meistars |
Skursteņslauķa profesijas standarta eksperti:
- Latvijas Amatniecības kamera
- Latvijas Ugunsdrošības un glābšanas dienests
- Valsts darba inpekcija
LR likums "Par amatniecību"
Par nodarbošanos ar amatniecību šā likuma izpratnē uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus amatos, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets.
Nodarbošanās ar amatniecību tiek realizēta:
1) veicot saimniecisko darbību kā fiziskajai personai;
2) dibinot amatniecības uzņēmumus;
3) strādājot amatniecības uzņēmumā uz darba līguma pamata.
Amatniecības uzņēmums ir komersants, kas nodarbojas ar amatniecību.
(Otrā daļa izslēgta ar 24.04.2008. likumu.)
Amatniecības uzņēmuma darbību regulē šis likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.
Tiesības uz nosaukumu «amatnieks» vai «amata meistars» ir pilnīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām personām un uzņēmumiem.
AMATNIEKU PROFESIONĀLĀS ORGANIZĀCIJAS
Amatniecības teritoriālās un nozaru organizācijas ir profesionālas biedrības, kuru darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likums un citi normatīvie akti.
Teritoriālās amatniecības biedrības izveido viena amata vai vairāku radniecīgu amatu amatnieki.
Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. Latvijas Amatniecības kamera tiek veidota kā amatniecības biedrību pārstāvības institūcija.
Latvijas Amatniecības kamera darbojas atbilstoši šim likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī saviem statūtiem un pārvaldes institūciju — konferences, pilnsapulces, prezidija — lēmumiem.
Latvijas Amatniecības kamera veic šādas amatniecības pašpārvaldes funkcijas:
1) organizē amatapmācību;
2) nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;
3) reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu un meistardarbnīcu uzskaiti;
4) ved amatniecības reģistru.
Amatniecības reģistrs ir elektroniska datubāze, kurā elektroniski tiek uzturēta informācija par amatniecības uzņēmumiem, amata meistariem, zeļļiem un mācekļiem, kā arī cita ar amatniekiem un amatniecību saistītā informācija.
Amatizglītību un amatnieka kvalifikāciju var iegūt valsts vai privātās skolās, kā arī amatniecības uzņēmumos amata meistara vadībā.
Izšķir šādus amatnieka kvalifikācijas līmeņus:
1) amata zellis;
2) amatnieks;
3) amata meistars;
4) akadēmiski izglītots amata meistars.
Amatnieka karte ir amatnieka kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuru uz noteiktu termiņu izsniedz Latvijas Amatniecības kamera.
Amatnieka karti izsniedz, pamatojoties uz prasmju novērtējumu un uzrādītajiem apgūtos amatniecības procesus apliecinošiem dokumentiem.
Ja amatnieks neievēro likuma prasības, pasūtījumus izpilda nekvalitatīvi un nepilda uzņemtās saistības, Latvijas Amatniecības kamera ir tiesīga anulēt viņa amatnieka karti, kā arī atņemt viņam piešķirto amatnieka kvalifikāciju.
Latvijas Amatniecības kamera kopā ar Izglītības ministriju izstrādā un apstiprina amatizglītības, amatapmācības, kā arī zeļļu un amata meistaru pārbaudes programmas, kas ir pamats vienotai un noteiktai amatniecības arodizglītībai.
Latvijas Republikā amatizglītību var iegūt šādās mācību iestādēs:
1) amatniecības (zeļļu) skolās;
2) amatniecības vidusskolās;
3) amatniecības meistaru skolās;
4) amatniecības augstskolās;
5) amatniecības centros.
Attiecīgu apmācību var organizēt arī citās mācību iestādēs speciālu grupu, klašu un fakultāšu veidā.
Amata māceklis ir persona, kas nolūkā apgūt amatu iestājusies amatniecības uzņēmumā vai mācību iestādē un ir noslēgusi apmācības līgumu.
Par amata mācekļiem var kļūt jaunieši, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Amatapmācība notiek saskaņā ar amatizglītības, amatapmācības un pārbaudes programmām.
Mācekļa apmācība notiek, pamatojoties uz tipveida līgumu, kuru māceklis slēdz ar skolu vai amata meistaru. Tipveida līgumu izstrādā un apstiprina Izglītības ministrija.
Tiesības pieņemt apmācībā mācekļus ir amatniecības uzņēmumiem, kurus atestējusi Latvijas Amatniecības kamera vai tās pilnvarota teritoriālā vai nozares amatniecības biedrība.
Tiesības apmācīt mācekļus ir amata meistariem vai viņiem pielīdzinātām personām, kurām ir Latvijas Amatniecības kameras atļauja.
Apmācības uzraudzību amatniecības uzņēmumos veic Latvijas Amatniecības kamera.
Par amata zelli kļūst persona, kas izturējusi zeļļa pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata zeļļa diplomu.
Par amata meistaru kļūst persona, kas izturējusi amata meistara pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata meistara diplomu.
Amata meistars, kas ieguvis atbilstošu augstāko izglītību, uzskatāms par akadēmiski izglītotu amata meistaru.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS