Ko par mums raksta prese un iedzīvotāji

Ko darīsim ar skursteņslauķiem?

Maksims Ļaščenko
Sestdiena, 21. februāris (2009) 12:42

Ir tāda paraža - satiekot skursteņslauķi, pieskarties viņam pie pogas - tas nesot laimi. Daudzviet tas jau izpaužas kā regulāra pogu noraušana! Ierosinu tradīciju transformēt - pirmkārt, neatraut pogas skursteņslauķiem; otrkārt, mēs varētu viņiem palīdzēt - sagādāt iztrūkstošās pogas. Kas zina - varbūt tad viņi nevairīsies satikt cilvēkus uz ielas. Piemēram, es par visu apzinīgo mūža laiku nevienu vēl nesmu saticis, neskatoties uz to, ka krāsns/kamīnu apkure ir lielā daļā Rīgas centra māju. Maz šodien tādu skursteņslauķu, par kuriem raksta Евгений Кривченко: "brīžiem kautrība ir tik tuva mazohismam, ka novilkt skaidru robežu ne vienmēr iespējams...".

Es ceru satikt skursteņslauķi ceļā uz vēlēšanu iecirkni.

jautājums 21.02.2009 21:38

Diezgan grūtā manas dzīves brīdī pretī nāca skursteņslauķis. Amata tērpā. Es palūdzu un viņš atļāva pieskārties pogai. Vēlēšanās piepildījās.

Es liecinu tas darbojas...

Tikai žēl, ka sen nevienu skursteņslauķi neesmu saticis. Jauks ticējums.

Kā lai beidzot saņemas?

Elīna Leja-Kristovska
Trešdiena, 19. Novembris

Man šorīt pabrauca garām velosipēds. Tāds ar senatnīguma piesitienu, gluži vai retro, gribētos teikt. Un ne jau parasts velosipēds! Uz tā patiesi lepni sēdēja skursteņslauķis. Es viņu pamanīju jau krietna gabala attālumā – tādā melnā skursteņslauķa tērpā ar spožām pogām divās rindās un mazu, melnu cepurīti galvā. Kaut kā agrāk nebiju ievērojusi, ka skursteņslauķim patiešām ir tāds tērps kā no pasaku grāmatas.

Nu, lūk, ieraudzīju šo vīriņu uz velosipēda un pie sevis nodomāju - hmm.. tas tak skursteņslauķis, jāpieskaras pie viņa pogas! Bet viņš tik strauji pabrauca man garām, ka es nespēju pat attapties un prom bija. Kamēr es skatījos, kamēr domāju vārdus, ar kuriem vērsties pie viņa, tikmēr – žiks un pabrauca garām.

Tā skumji mazliet – par to, ka nepaguvu, par to, ka varbūt nobijos. Lai gan – no kā gan? Bet patiesībā jā – es nobijos. Nobijos viņu uzrunāt, apstādināt, kaut ko par ticējumiem un pogām ar viņu runāt. Smieklīgi, bet uz īsu brīdi man patiešām ienāca prātā doma, ka varbūt viņš nemaz nezina par tām pogām un to laimi, ko tās nesot? Padomās vēl – kaut kāda jocīgā, grib te manas pogas aiztikt...

Un galu galā – saņemties un uzrunāt to skursteņslauķi! Un to visu – sākot ar šodienu!

Un atcerēties, ka Tu nekad neuzzināsi, ko par ticējumu par pogām domā skursteņslauķis, ja nesaņemsies un nepajautāsi to viņam...

Laimes monēta

  • Nominālvērtība: 1 lats
  • Svars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mm
  • Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
  • Kalta 2008. g. Rahapaja Oy (Somija)
  • Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)

Fonā - pilsētas namu jumti, augšdaļā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, centrā - kaķis, lejasdaļā vidū skaitlis 1 un zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā uz jumtu fona uz skursteņa stāvošs skursteņslauķis ar trepēm labajā un virves rituli ar birsti un atsvaru kreisajā rokā. Lejasdaļā vidū kaķis un gadskaitlis 2008.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Tikai retais nav kaut reizi dzīvē sastapis melnā tērpā ģērbtu nokvēpušu vīru ar micīti vai pat lepni slietu cilindru galvā. Vilnas vadmalas svārkus parasti rotā spodrinātas misiņa pogas, un milzīgi plato ādas jostu saslēdz spoža metāla sprādze. Skursteņslauķu allaž pašpārliecināto gaitu līdzsvaro smagnēji šņorējami biezzoļu zābaki, bet pār plecu pārmests viņu galvenais amata rīks - garas virves ritulis ar asu drāšu birsti un metāla svaru bumbu galā.

Vienmēr tur, kur bijuši dūmeņi, tos vajadzējis tīrīt. Taču īstais skursteņslauķu laiks sākās 18. un 19. gadsimtā, kad, akmeņogles lietojot, lielpilsētu gaiss un dūmvadi sarada ar bieziem kvēpiem un ugunsgrēka briesmas spieda ļaudis pastiprināti rūpēties par dūmeņiem.

Sākumā skursteņslauķa darbus augsto jumtu smailēs lika darīt izveicīgiem zēniem, un, piemēram, Lielbritānijā 1788. gada noteikumi prasīja, lai viņi nebūtu jaunāki par astoņiem gadiem. Tā arī angļu literatūras klasiķa Čārlza Dikensa romānā "Olivers Tvists" viltīgais Gemfīlds mēģina padarīt mazo Oliveru par skursteņslauķa mācekli. 1840. gadā vecuma cenzs palielināts līdz 21 gadam, un turpmāk ar skursteņslauķa pienākumiem nodarbojās nopietni vīri. Tāpēc dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena pasakā "Gane un skursteņslauķis" abus porcelāna personāžus jau saista pašaizliedzīga mīlestība.

Ogles pakāpeniski nomainīja nafta, dabasgāze un elektroenerģija, krāsnis aizstāja centrālapkures sistēmas. Taču skursteņslauķu pakalpojumi vēl arvien ir pieprasīti, un nekas neliecina par šā amata drīzu izzušanu, lai gan tradicionālais skursteņslauķis moderno pilsētu ielās sastopams arvien retāk.

Skursteņslauķi ir smaidīgi un laipni, jo zina, ka par viņiem ļaudis priecāsies pat vietās, kur dūmeņi kārtībā vai to nemaz nav. Tas tāpēc, ka skursteņslauķi tiek uzskatīti arī par laimes nesējiem. Uz ielas pēkšņi ieraugot šos vīrus, cilvēki visbiežāk iedomājas kādu vēlmi un paberzē melnu pogu. Tad viss iecerētais un kārotais piepildīšoties. Dažviet skursteņslauķus aicina piedalīties pat kāzu rituālos, lai vadītu laulības dzīvi mīlestībā, saticībā, labklājībā un veselīgu bērnu pulkā.

Latvijas Banka sniedz vēl vienu oriģinālu šo ticējumu attīstības iespēju. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc laimes alkās varam paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti - nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš. Tiem, kas tic brīnumam, varbūt arī šeit darbosies laimes pogas efekts - veiksme un ilgu piepildījums ienāks cilvēku mājās un likteņos.

Komentāri internetā

Ohlalaa...

Autors: Ohlalaa
Datums: 29.10.2009 16:27

Shodien seedu maajaa,leenaam chubinu darbinjus,peeksni zvans pie durviim. Veru valjaa ar aizdomaam,a tur - skurstenjslaukjis atnaacis! Skurstenjako tiiriit gan neatrada (teoreetiski kamiins ir,bet lietots netiek), a pie pogas piekjert atljaava gan (teica,ka nevis "driikst", bet VAJAG!)

sapriecaajos :)

a juus izmantojat sho iespeeju piekjert pie pogas melnajam viiram?

p.s. un taas formas vinjiem man tik ljoti patiik - nu tas,ka vinji taas valkaa un ar taadu paar plecu paarmestu draati un taa iet no maajas uz maaju :)

Pujene...

Autors: Pujene
Datums: 29.10.2009 16:30

A-ha, man ar skursteņslauķi izsauc smaidu!!! :)) Kā reiz pagājušo nedēļ divi gāja pa Vecrīgu un es, garāmejot, pieķēru pie pogas vienam, un otrs sauc, ka dubults neplīst... :)) Nācās ķerties arī otram, tā ka man dubultlaimīte, vai arī viena liela!!!

Sīkums, bet super emocijas... :))

Mirttante...

Autors: mirttante
Datums: 29.10.2009 16:47

pie manis gan nenāk, bet būs jāaicina ar aicināšanu! :) lukos ome var nokurināt māju, tur laikam sen naf tīrīts.starp citu-lata monēta ar to slauķi smuka! :)

Tehanu...

Autors: Tehanu
Datums: 29.10.2009 17:20

es ar neesu redzējusi. un man stāstīja, ka tad, kad esot pie mums braukuši tīrīt skursteni (nu pirms gadiem diviem varbūt), nemazām neesot bijuši savās formās.. :(

Jas...

Autors: jas
Datums: 29.10.2009 17:58

es ķertu gan, ja satiktu;)..bet kur tas laiks, kad nav redzeets..laikam kaut kad beerniibaa esmu satikusi iistu skurstenjslaukji...

Fjaska...

Autors: fjaska
Datums: 29.10.2009 21:41

Atceros kādreiz lasījusi interviju, ka spožās pogas šiem daudz vajagot, jo itin bieži tās noraujot...

Arī sen neesmu redzējusi, bet kādreiz, Vecrīgā strādājot, irin bieži šos manīju pa ielu staigājam. Melnus un cepurēm galvā.

Paparde...

Autors: Paparde
Datums: 30.10.2009 00:05

man vienreiz, kad centrā dzīvoju, zvanīja pie durvīm skursteņslauķis. es šamam saku, panāc tuvāk, lai varu paraut aiz pogas, a šams mani nostrostēja, ka naf ko rokas palaist gar svešu vīrieti:)) Es saku, da es pēc pogas, a šis noteica, ka priekšniekam nosolījās, ka kausies, ja kādam nagi niezēs, un būs gribēšana līst pie pogām:( a to, mēneša laikā šamam esot atrāvuši 5 pogas:)) Unšitādu textu man iebēra sirms onka :))

Vina...

Autors: Vina
Datums: 30.10.2009 23:29

Palielīšos - man šitāds reiz ne tikai pie pogas ļāva pieķerties, bet vēl puķi uzdāvināja - nezinu, no kurienes šamam tāda bija rokā gadījusies. :) Kopš tā laika jau padsmit gadus - plus mīnus laimīga staigāju, tā ka pakalpojums strādā. :)

MEISTARU / ZEĻĻU SARAKSTS

noderīgas saites: