Kodekss

Ētikas kodekss un cita informācija

Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības Ētikas Kodekss

1. Biedri ir uzticīgi biedrības darbības mērķiem un pamatvērtībām. Darba pienākumi tiek veikti, lai celtu savas profesijas godu un nepieļautu jebkādas darbības, kuras var būt negodīgas un neētiskas.

2. Biedri neiesaistās nekādās darbībās, kas diskreditē biedrību, pildot darba pienākumus, kā arī ikdienā, rīkojas saskaņā ar biedrības vērtībām un ievēro vispārējās ētikas pamatprincipus.

3. Lojalitāte nozīmē ne tikai uzticēto pienākumu un norādījumu izpildi, bet arī sadarbību ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību, informāciju profesionālo pienākumu izpildē.

4. Biedri rūpējas par nepārtrauktu profesionālās kvalifikācijas celšanu un pieredzes gūšanu: ir uzņēmīgi, mērķtiecīgi, izrāda iniciatīvu, regulāri papildina savas profesionālās zināšanas lasot nozares literatūru, apmeklējot seminārus un izglītojošus kursus, kā arī seko līdzi procesiem atbilstošajā nozarē Latvijā un pasaulē, un sniedz priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.

5. Biedri drīkst brīvi paust savu personīgo viedokli gan darba vietā, ja tas neaizskar kolēģu cieņu, gan brīvajā laikā, ja negrauj biedrības reputāciju.

6. Neviens biedrs netiek diskriminēts pēc rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politiskās pārliecības, ģimenes statusa, ienākumu līmeņa un invaliditātes, ja tāda ir, kā arī izvairās un nepieļauj citu personu aizskaršanu sakarā ar rasi, dzimumu, vecumu, nacionālo vai reliģisko piederību vai citiem apstākļiem.

7. Aizskaroša uzvedība, tai skaitā iebaidīšana, uzmākšanās, fiziska vai emocionāla vardarbība, kā arī aizskarošu mutisku, drukātu vai elektronisku materiālu izplatīšana ir stingri aizliegta.

8. Biedrs neizpauž darbā gūto konfidenciālo informāciju, kas var nodarīt kaitējumu Biedrībai vai tās biedriem, klientiem, sadarbības partneriem, izņemot likumos noteiktos gadījumus, neizmanto šo informāciju jebkāda personīgā labuma gūšanai. Paužot informāciju, kas saistīta ar Biedrības vai katra biedra darbību, biedrs ir piesardzīgs, apzinoties, ka katra biedra rīcība veido Biedrības kopējo tēlu sabiedrībā.

9. Biedrības oficiālo viedokli pauž biedrs, saskaņojot to ar biedrības vadību, vai saskaņā ar biedru sapulces pilnvarojumu. Biedrības biedri atturas publiski paust tādu viedokli, kas ir pretējs vai nesavietojams ar biedrības darbības mērķiem.

10. Finanšu un visai citai biedrības informācijai, kas tiek pausta medijiem, valsts iestādēm, sabiedrībai vai citā publiskā telpā ir jābūt pilnīgai, godīgai, precīzai un saprotamai.

12. Publiski paužot atšķirīgu nostāju kādā jautājumā, personiskais viedoklis stingri un nepārprotami ir nošķirams no biedrības oficiālā viedokļa.

13. Ja ir noticis komunikācijas pārpratums biedrības iekšienē vai attiecībās ar klientiem, partneriem, tad biedrība nekavējoties to novērš izskaidrojot patieso informāciju.

14. Pieļaut kļūdas, godīgi atzīt tās un pamatot patiesību, ir cilvēcīga ētiskas rīcības sastāvdaļa.

15. Nepatiesas informācijas minēšana, izplatīšana un kolēģu nomelnošana ir stingri aizliegta

16. Biedri pret kolēģiem, klientiem vai sadarbības partneriem ir korekti, laipni un izpalīdzīgi, izturas bez augstprātības un respektē šo personu tiesības un pienākums. Biedrs nedrīkst lietot vārdus, žestus vai veikt darbības, kas var aizskart citu personu godu un cieņu.

17. Nav pieļaujama kolēģu pazemošana, publiska kritika un ciniska attieksme. Uz kļūdām darba procesā norāda personīgi. Vērtē kolēģa darbu, nevis viņa personību vai uzskatus.Biedrs godprātīgi izvērtē savu rīcību, uzklausa kritiku un labo savas kļūdas.

18. Biedri izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Ikviens biedrs ciena kolēģa tiesības uz savu viedokli, ņem vērā citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.

219. Biedri nav tiesīgi pieņemt jebkādus materiālus vai nemateriālus labumus u.c. priekšrocības (ziedojumus un dāvanas, aizdevumus vai citus maksājumus no organizācijas vai privātpersonas), kas var ietekmēt vai radīt šaubas par kāda pienākuma vai izpildes objektivitāti.

20. Biedri iestājoties brālībā, piekrīt ievērot Ētikas Kodeksu, kas ir šīs biedrības attiecību neatņemama sastāvdaļa, un ir strikti jāievēro.

21. Ikviena biedra pienākums ir veikt savus darba uzdevumus saskaņā ar biedrības Ētikas Kodeksu, kā arī citiem biedrības noteikumiem un izstrādātajām vadlīnijām.

22. Par nopietniem pārkāpumiem tiek informēti visi biedrības biedri, lai samazinātu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē un lai radītu praksi, ka tas ir nosodāmi.

23. Biedrības reputāciju veido visi tās biedri, katra biedra lēmumi tiek identificēti ar brālību.

24. Biedri var nonākt ētikas pretrunās, tāpēc biedrības vadība uzrauga Ētikas Kodeksa pielietojumu, periodiski pārbaudot tā piemērotību, adekvātumu un efektivitāti visos biedrības līmeņos, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot to.

Amatu saraksts (MK noteikumi)

Ministru kabineta noteikumi Nr.762

Rīgā 2009.gada 14.jūlijā (prot. Nr.48 12.§)

Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību

 

Izdoti saskaņā ar likuma “Par amatniecību” 1.panta pirmo daļu

 

1. Noteikumi apstiprina amatu sarakstu, kuros personas profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību (pielikums).
2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumus Nr.395 “Noteikumi par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 289./290.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

Pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 14.jūlija noteikumiem Nr.762
Saraksts par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību

Nr.
p.k.

Amata nosaukums

Kods
Profesiju klasifikatorā

1

2

3

1. BŪVNIECĪBAS UN IZBŪVES arodu grupa:

1.1.

AKMEŅKALIS

7113 01

1.2.

APMETĒJS

7133 01

1.3.

BETONĒTĀJS

7123 01

1.4.

BRUĢĒTĀJS

7122 06

1.5.

guļbūves ēku CELTNIEKS

7121 06

1.6.

koka ēku CELTNIEKS

7121 07

1.7.

sausās būves CELTNIEKS

7121 05

1.8.

apgaismes ELEKTRIĶIS

7137 02

1.9.

būvELEKTRIĶIS

7137 03

1.10.

elektrotīklu ELEKTRIĶIS

7137 01

1.11.

FLĪZĒTĀJS

7122 03

1.12.

akustikas IZOLĒTĀJS

7134 02

1.13.

JUMIĶIS

7131 01

1.14.

grīdas KLĀJĒJS

7132 01

1.15.

mozaīkas KLĀJĒJS

7122 05

1.16.

daiļKRĀSOTĀJS

7324 05

1.17.

kamīnu LICĒJS

7122 12

1.18.

namu APSAIMNIEKOTĀJS

5124 03

1.19.

būvkonstrukciju MONTĒTĀJS

7121 03

1.20.

sastatņu MONTĒTĀJS

7129 07

1.21.

sausās būves MONTIERIS

7124 07

1.22.

MŪRNIEKS

7122 08

1.23.

akmeņu MŪRNIEKS

7122 02

1.24.

NAMDARIS

7124 01

1.25.

PODNIEKS

7321 01

1.26.

krāšņu PODNIEKS

7122 07

1.27.

SANITĀRTEHNIĶIS

7136 01

1.28.

ēku SILTINĀTĀJS

7134 05

1.29.

jumtu SKĀRDNIEKS

7213 04

1.30.

STIKLINIEKS

7135 01

1.31.

būvju TĪRĪTĀJS

7143 01

1.32.

dekoratīvo būvelementu VEIDOTĀJS

7133 04

1.33.

koka kuģu BŪVĒTĀJS

7121 08

2. METĀLAPSTRĀDES UN TEHNISKO IEKĀRTU MEISTARU arodu grupa:

2.1.

apkures, ventilācijas un saldēšanas iekārtu MEHĀNIĶIS

3115 13

2.2.

ATSLĒDZNIEKS

7222 01

2.3.

autoATSLĒDZNIEKS

7231 05

2.4.

kontroles mēraparātu un automātikas elektroATSLĒDZNIEKS

7241 09

2.5.

ritošā sastāva ATSLĒDZNIEKS

7231 07

2.6.

slēdzeņu ATSLĒDZNIEKS

7222 02

2.7.

ELEKTRIĶIS

7241 01

2.8.

autoELEKTRIĶIS

7241 08

2.9.

GRAVIERIS

7343 01

2.10.

juvelierizstrādājumu GRAVIERIS

7313 03

2.11.

JUVELIERIS

7313 01

2.12.

KALĒJS

7221 01

2.13.

dārgmetālu KALĒJS

7313 04

2.14.

transportlīdzekļu KRĀSOTĀJS

7142 01

2.15.

autoMEHĀNIĶIS

7231 03

2.16.

datortehnikas MEHĀNIĶIS

7242 06

2.17.

elektromehānisko iekārtu MEHĀNIĶIS

7241 07

2.18.

kopēšanas tehnikas MEHĀNIĶIS

7242 07

2.19.

lauksaimniecības mašīnu MEHĀNIĶIS

7233 02

2.20.

radio MEHĀNIĶIS

7243 01

2.21.

saldējamo iekārtu MEHĀNIĶIS

7233 07

2.22.

televizoru MEHĀNIĶIS

7243 02

2.23.

transportlīdzekļu motoru MEHĀNIĶIS

7231 06

2.24.

pulksteņMEISTARS

7311 01

2.25.

METĀLLĒJĒJS

7221 06

2.26.

signāliekārtu MONTĒTĀJS

7242 04

2.27.

elektroMONTIERIS

7241 02

2.28.

gaisvadu līniju elektroMONTIERIS

7245 12

2.29.

kabeļu līniju elektroMONTIERIS

7245 10

2.30.

lauku elektroMONTIERIS

7245 08

2.31.

transportlīdzekļu dzinēju REGULĒTĀJS

7231 04

2.32.

ROTKALIS

7313 07

2.33.

SKĀRDNIEKS

7213 02

2.34.

automobiļu SKĀRDNIEKS

7213 05

2.35.

SLĪPĒTĀJS

7224 04

2.36.

SUDRABKALIS

7313 05

2.37.

transportlīdzekļu TAPSĒTĀJS

7437 03

2.38.

VARKALIS

7221 04

2.39.

VIRPOTĀJS

7223 03

2.40.

ZELTKALIS

7313 02

2.41.

motociklu MEHĀNIĶIS

7231 15

2.42.

velosipēdu MEHĀNIĶIS

7231 16

3. KOKAMATNIECĪBAS arodu grupa:

3.1.

GALDNIEKS

7422 01

3.2.

būvGALDNIEKS

7124 09

3.3.

mēbeļu GALDNIEKS

7422 16

3.4.

kokGRIEZĒJS

7331 02

3.5.

koka INKRUSTATORS

7422 03

3.6.

koka māksliniecisko izstrādājumu IZGATAVOTĀJS

7331 09

3.7.

koka modeļu IZGATAVOTĀJS

7422 10

3.8.

koka rotaļlietu IZGATAVOTĀJS

7422 15

3.9.

laivu IZGATAVOTĀJS

7422 13

3.10.

zārku IZGATAVOTĀJS

7422 17

3.11.

parketa KLĀJĒJS

7132 02

3.12.

koka apavu KURPNIEKS

7422 05

3.13.

MUCINIEKS

7422 12

3.14.

PINĒJS

7424 01

3.15.

koka izstrādājumu PULĒTĀJS

7422 14

3.16.

RATNIEKS

7422 04

3.17.

mēbeļu, kokgriezumu RESTAURĒTĀJS

3476 07

3.18.

TAPSĒTĀJS

7437 01

3.19.

mēbeļu TAPSĒTĀJS

7437 02

3.20.

koka VIRPOTĀJS

7423 05

3.21.

koka dabisko formu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS

7422 20

3.22.

stila mēbeļu MODELĒTĀJS

3471 46

4. APĢĒRBU, TEKSTILIJU UN ĀDAS APSTRĀDES arodu grupa:

4.1.

ADĪTĀJS

7432 01

4.2.

APGLEZNOTĀJS

7324 01

4.3.

AUDĒJS

7432 02

4.4.

CEPURNIEKS

7433 02

4.5.

mežģīņu DARINĀTĀJS

7432 08

4.6.

tautas tērpu DARINĀTĀJS

7332 05

4.7.

DRĒBNIEKS

7433 03

4.8.

dāmu apģērbu DRĒBNIEKS

7433 06

4.9.

kungu apģērbu DRĒBNIEKS

7433 07

4.10.

kažokādu DRĒBNIEKS

7434 02

4.11.

ādas priekšmetu IZGATAVOTĀJS

7332 06

4.12.

mīksto rotaļlietu IZGATAVOTĀJS

7433 08

4.13.

kažokādu IZSTRĀDĀTĀJS

7441 11

4.14.

IZŠUVĒJS

7436 02

4.15.

mašīnIZŠUVĒJS

7436 05

4.16.

KNIPELĒTĀJS

7432 09

4.17.

KURPNIEKS

7442 01

4.18.

MEZGLOTĀJS

7432 07

4.19.

SEGLINIEKS

7442 06

4.20.

apģērbu ŠUVĒJS

7436 01

4.21.

ādas apģērbu ŠUVĒJS

7436 06

4.22.

TAMBORĒTĀJS

7432 10

4.23.

pērlīšu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS

7332 13

5. PĀRTIKAS PRODUKTU APSTRĀDES arodu grupa:

5.1.

ALDARIS

7414 06

5.2.

KONDITORS

7412 02

5.3.

MAIZNIEKS

7412 01

5.4.

MALĒJS

7412 06

5.5.

desu IZGATAVOTĀJS

7411 13

5.6.

siera IZGATAVOTĀJS

7413 02

5.7.

MIESNIEKS

7411 01

5.8.

PAVĀRS

5122 01

5.9.

VĪNDARIS

7414 07

6. VESELĪBAS UN ĶERMEŅA KOPŠANAS arodu grupa:

6.1.

FRIZIERIS

5141 02

6.2.

GRIMĒTĀJS

5141 03

6.3.

ortopēdisko apavu IZGATAVOTĀJS

7332 07

6.4.

parūku MEISTARS

5141 06

6.5.

MANIKĪRS

5141 15

6.6.

PIRTNIEKS

5141 07

6.7.

nagu kopšanas SPECIĀLISTS

5141 05

6.8.

STILISTS

5141 11

6.9.

vizuālā tēla STILISTS

5141 12

6.10.

VIZĀŽISTS

5141 10

6.11.

dāmu FRIZIERIS

5141 18

6.12.

kungu FRIZIERIS

5141 19

6.13.

PEDIKĪRS

5141 16

7. STIKLA, PAPĪRA, KERAMIKAS, MŪZIKAS INSTRUMENTU un citu arodu grupa:

7.1.

APGLEZNOTĀJS

7324 01

7.2.

AUGSTSPIEDĒJS

7341 08

7.3.

BĀRMENIS

5123 01

7.4.

BURTLICIS

7341 01

7.5.

FLORISTS

7331 06

7.6.

FOTOGRĀFS

7344 01

7.7.

GRĀMATSĒJĒJS

7345 01

7.8.

IESPIEDĒJS

7341 03

7.9.

kapu/akmens plākšņu IZGATAVOTĀJS

7113 06

7.10.

mūzikas instrumentu IZGATAVOTĀJS

7312 09

7.11.

grāmatu LABOTĀJS

7345 06

7.12.

mūzikas instrumentu LABOTĀJS

7312 10

7.13.

akordeonu TEHNIĶIS

7312 02

7.14.

ērģeļu BŪVĒTĀJS

7312 06

7.15.

KERAMIĶIS

7321 05

7.16.

klavieru BŪVĒTĀJS

7312 05

7.17.

koka pūšamo instrumentu TEHNIĶIS

7312 03

7.18.

metāla pūšamo instrumentu TEHNIĶIS

7312 04

7.19.

stīgu instrumentu BŪVĒTĀJS

7312 01

7.20.

vijoļu BŪVĒTĀJS

7312 12

7.21.

stikla PŪTĒJS

7322 01

7.22.

klavieru RESTAURĒTĀJS

7312 11

7.23.

mūzikas instrumentu SKAŅOTĀJS

7312 07

7.24.

SKURSTEŅSLAUĶIS

7143 03

7.25.

STEREOTIPISTS

7342 01

7.26.

STIKLINIEKS

7135 01

7.27.

VIESMĪLIS

5123 04

7.28.

VITRĀŽISTS

2452 32

7.29.

dāvanu NOFORMĒTĀJS

3471 47

7.30.

skatlogu NOFORMĒTĀJS

3471 48
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Darba drošība strādājot augstumā (normatīvie akti)

  • MK noteikumi Nr.526 “Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā”
  • MK noteikumos Nr.527 “Kārtība kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (pieņemti 08.06.2004.)
  • MK noteikumos Nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” īsi raksturotas galvenās prasības, strādājot uz jumtiem – ja jumta augstums vai slīpums pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas, tad jāpielieto kolektīvie aizsardzības līdzekļi, kā arī pieprasīts veikt drošības pasākumus, lai nodarbinātie nevarētu izkrist cauri trauslām, neizturīgām virsmām, vai arī uzkāpt uz tām. Taču daudz izsmeļošāk prasības darbam uz jumtiem, kā arī prasības sastatnēm sniegtas Valsts Darba inspekcijas 2001.gadā izdotajā bukletā “Darba drošība un veselības aizsardzība būvniecībā”.
  • Kādas obligātās veselības pārbaudes veicamas? Saskaņā ar MK noteikumu Nr.527 “Kārtība kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 2.pielikuma prasībām tiem darbiniekiem, kas veic darbus augstumā katru otro gadu ir jāiziet obligātā veselības. Ja darbs augstumā veicams augstumā, kas lielāks vai vienāds par 5 m, tad obligātā pārbaude izejama katru gadu. Obligātās veselības pārbaudes nodarbinātajiem veic vismaz šādi ārsti: arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs. Veicot veselības pārbaudes pirms darba līguma noslēgšanas jāveic arī ķirurga, psihiatra un narkologa pārbaudes, bet periodisko pārbaužu laikā šo speciālistu viedoklis un izmeklējumi ir nepieciešami tikai tad, ja ir attiecīgas indikācijas. Jāveic arī sekojoši izmeklējumi – vestibulārā aparāta pārbaude, redzes asuma pārbaude un, ja ir atbilstošas indikācijas – tad arī elektrokardiogramma.
  • Kas nevar veikt darbu augstumā? MK noteikumi Nr.206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību” nosaka, ka pusaudžiem ir aizliegts darbs, kuru veicot ir iespējama darba izpildītāja krišana no vairāk nekā pusotra metra augstuma. Papildus tam arī dažādi veselības traucējumi var būt par pamatu noliegumam strādāt augstumā. Šie veselības traucējumi ir uzskaitīti MK noteikumu Nr.527 “Kārtība kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 2.pielikumā

Profesijas standarts

SASKAŅOTS

Profesionālās izglītības un nodarbinātības

trīspusējās sadarbības apakšpadomes

2025.gada 9.oktobra sēdē, protokols Nr.6

 

PROFESIJAS STANDARTS

UGUNSDROŠĪBA

SKURSTEŅSLAUĶA

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRASIBAS

1. Profesionālās kvalifikācijas nosaukums, profesionālās kvalifikācijas līmenis, prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
Skursteņslauķis Profesionālās kvalifikācijas līmenis:
Ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis (4.PKL)
Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību:
Vidējā izglītība
2. Profesionālās kvalifikācijas daļas un profesionālās kvalifikācijas prasības attiecībā uz specializāciju un saistītu profesionālo kvalifikāciju
Saistītās profesionālās kvalifikācijas, profesionālās kvalifikācijas līmenis: Nav
3. Profesionālās darbības pienākumu un uzdevumu kopsavilkums
Skursteņslauķis atbildīgi veic visa veida dūmvadu, dabiskās ventilācijas kanālu, cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīču tīrīšanas darbus. Skursteņslauķis apseko, veic tehniskā stāvokļa pārbaudi visa veida dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanāliem, apseko un veic tehniskā stāvokļa pārbaudi šķidrā un cietā kurināmā apkures ierīcēm. Skursteņslauķa kvalifikāciju var iegūt atbilstoši likumam “Par amatniecību” vai akreditētās profesionālās izglītības iestādēs.

Pienākumi un uzdevumi:

3.1. Darbu plānošana un darba vides organizēšana objektā:
  • 3.1.1. lasīt būvprojekta dokumentāciju;
  • 3.1.2. plānot veicamo darbu secību;
  • 3.1.3. veikt dūmvadu un ventilācijas kanālu izbūves apsekošanu;
  • 3.1.4. novērtēt jumta segumu, laipas, kāpšļus;
  • 3.1.5. izvēlēties atbilstošu aprīkojumu un instrumentus;
  • 3.1.6. izveidot drošu darba vidi skursteņslauķa profesionālo pienākumu veikšanai.
3.2. Veikt dūmeņu un apkures ierīču tīrīšanas darbus:
  • 3.2.1. veikt dūmvadu kanālu tīrīšanu;
  • 3.2.2. veikt gāzes apkures ierīču dūmvadu kanālu tīrīšanu;
  • 3.2.3. veikt dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu;
  • 3.2.4. veikt cietā kurināmā apkures ierīču tīrīšanu;
  • 3.2.5. veikt šķidrā kurināmā apkures ierīču tīrīšanu;
  • 3.2.6. veikt dūmrovju tīrīšanu.
3.3. Veikto dūmeņu un apkures ierīču tīrīšanas darbu kvalitātes novērtēšana:
  • 3.3.1. novērtēt ventilācijas kanālu velkmi;
  • 3.3.2. novērtēt dūmvadu kanālu tīrību;
  • 3.3.3. novērtēt gāzes apkures ierīces dūmgāzu novadcaurules blīvumu;
  • 3.3.4. pārbaudīt apkures ierīču (izņemot gāzes apkures ierīces) darbību;
  • 3.3.5. pārbaudīt aizvara, aizbīdņa darbību.
  • 3.3.6. pārbaudīt tīrāmās/inspekcijas lūkas tīrību.

3.4. Veikt dūmvadu, dabiskās ventilācijas un apkures ierīču (izņemot gāzes apkures ierīces) apsekošanu, tehniskā stāvokļa novērtēšanu:

  • 3.4.1. noteikt dūmvada materiālu atbilstību apkures ierīcei;
  • 3.4.2. novērtēt kanālu izbūves atbilstību ražotāja, būvnormatīvu, prasībām visā to garumā;
  • 3.4.3. novērtēt apkures ierīces (izņemot gāzes apkures ierīces) atbilstību ražotāja ekspluatācijas, būvnormatīvu prasībām;
  • 3.4.4. novērtēt ventilācijas iekārtas atbilstību iekārtas ražotāja un būvprojekta risinājumiem;
  • 3.4.5. veikt kanāla šķērsgriezuma, blīvuma un velkmes pārbaudi;
  • 3.4.6. pārbaudīt dūmvada tīrāmās/inspekcijas lūkas atbilstību;
  • 3.4.7. dokumentēt veiktos mērījumus.

3.5. Darba rīku un iekārtu lietošana:

  • 3.5.1. kontrolēt elektroinstrumentu tehnisko stāvokli;
  • 3.5.2. uzturēt profesionālos rokas instrumentus darba kārtībā;
  • 3.5.3. lietot elektroniskos saziņas līdzekļus uzdevuma izpildei;
  • 3.5.4. lietot elektroniskos mērinstrumentus;
  • 3.5.5. ievērot elektroinstrumentu lietošanas, darba drošības un aizsardzības prasības.

3.6. Profesionālās darbības nodrošināšanas vispārējie uzdevumi:

  • 3.6.1. uzturēt pozitīvu profesijas tēlu;
  • 3.6.2. lietot valsts valodu;
  • 3.6.3. lietot vismaz vienu svešvalodu;
  • 3.6.4. strādāt individuāli un komandā, plānojot savu un citu cilvēku darbu;
  • 3.6.5. lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, t.sk. biroja tehniku;
  • 3.6.6. ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasības;
  • 3.6.7. ievērot darba tiesisko attiecību normas;
  • 3.6.8. ievērot ētiku un cilvēktiesības profesionālajā darbībā;
  • 3.6.9. pilnveidot profesionālo izaugsmi;
  • 3.6.10. nodrošināt kvalitatīvai darba veikšanai nepieciešamos resursus.
4. Profesionālās darbības pienākumu un uzdevumu izpildei nepieciešamā
PROFESIONĀLĀ kompetence (profesionālo zināšanu, prasmju, patstāvības un atbildības kopums)
Nr. p.k. Uzdevumi Prasmes Profesionālās zināšanas Kompetence (kvalifikācijas līmenis)
4.1. Lasīt būvprojekta dokumentāciju. Lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Izpratnes līmenī:

Rasējumu lasīšana – izmēri, skati, griezumi, šķēlumi, apzīmējumi.

Lietošanas līmenī:

Tehnisko rasējumu lasīšanas principi. Datora lietojumprogrammu darbības principi.

 Spēja lasīt būvprojekta dokumentāciju, izprotot būvniecības rasējumos pielietotos apzīmējumus, ēkas plānus un vertikālo griezumu rasējumus. 4.LKI
līmenis
Izprast būvniecības rasējumu veidus, nosacīto apzīmējumu izmantošanu, ēkas plāna un vertikālo griezumu rasējumus.
4.2. Plānot un organizēt veicamo tīrīšanasdarbu secību. Izvērtēt veicamā darba laiku saskaņā ar darba apjomu. Izpratnes līmenī:

Darbu organizēšana.

Lietošanas līmenī:

Laika plānošanas paņēmieni. Darbaspēka resursu aprēķināšana laika vienībā.

 Spēja veikt tīrīšanas darbu plānošanu mijiedarbībā ar meteoroloģiskajām prognozēm. 4.LKI
līmenis
Izvēlēties darbu izpildes periodu atbilstoši laika apstākļiem un prognozēm.
4.3. Veikt dūmvadu un ventilācijas kanālu izbūves apsekošanu. Novērtēt dūmvadu un ventilācijas kanālu izbūves materiālus. Izpratnes līmenī:

Galvenie konstrukciju materiāli un to pielietojums.

Lietošanas līmenī:

Dūmeņu veidi, to sastāvdaļu un konstrukciju kopums. Vizuālās novērtēšanas metodes. Galvenie kanālu defekti, to novēršanas paņēmieni.

 Spēja veikt dūmvadu un ventilācijas kanālu izbūves apsekošanu, novērtējot konstruktīvo elementu un materiālu nolietojuma pakāpi. 4.LKI
līmenis
Vizuāli pārliecināties par kanāla blīvumu pirms darbu veikšanas.
Konstatēt vizuāli koroziju, plaisas un bojājumus.
4.4. Novērtēt ēkas jumta aprīkojuma elementu nolietojuma pakāpi un drošību. Noskaidrot jumta seguma ražotāja prasības attiecībā uz pārvietošanos. Lietošanas līmenī:

Tehniskās informācijas avotu atlase un apstrāde.

 Spēja pārliecinoši un kritiski (droši) novērtēt ēkas jumta aprīkojumu (jumta segumu, laipas, kāpšļus utt.) darba uzdevumu veikšanai. 4.LKI
līmenis
Pārbaudīt jumta laipu un kāpšļu stiprinājumus un to nolietojuma pakāpi. Alternatīvu izstrāde, risku analīze, Lēmumu pieņemšana un rezultātu izvērtēšana.

Kritiskā domāšana, tās nozīme materiālu

un konstrukciju novērtēšanā.

Ēkas drošības aprīkojuma elementu stiprinājumu izbūve, to novērtēšanas metodes.
4.5. Izvēlēties atbilstošu aprīkojumu un instrumentus dūmvadu, ventilācijas kanālu un apkures ierīču tīrīšanai. Komplektēt veicamajam uzdevumam nepieciešamās iekārtas, instrumentus un aprīkojumu. Lietošanas līmenī:

Iekārtu veidi, to darbības principi. Instrumentu veidi, to darbības pamatprincipi.

 Spēja izvēlēties efektīvāko aprīkojumu un instrumentus dūmvadu, ventilācijas kanālu un apkures ierīču tīrīšanai. 4.LKI

līmenis
Pārbaudīt iekārtu, instrumentu un

aprīkojuma tehnisko stāvokli.
4.6. Izveidot drošu darba vidi skursteņslauķa

profesionālo pienākumu veikšanai.

 Novērtēt darba aizsardzības līdzekļu uzstādīšanas iespējas, darba virsmas izturību, slīdamību. Izpratnes līmenī:

Darba vides riska faktori un to

novēršanas metodes.

Lietošanas līmenī:

Droši un ergonomiski darba

paņēmieni.

Izvēlēties piemērotus darba apavus un

apģērbu.

Darba drošības un darba aizsardzības prasības.

 Spēja izveidot drošu darba vidi skursteņslauķa profesionālo pienākumu veikšanai, atbildīgi un patstāvīgi pielietojot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus. 4.LKI

līmenis
Izmantot kolektīvos un individuālos darba aizsardzības līdzekļus, ievērojot likumdošanas prasības darbam

augstumā.
Lietot profesionālo spectērpu.
4.7. Veikt dūmvadu kanālu un gāzes apkures ierīču dūmkanālu tīrīšanu. Izvēlēties piemērotas birstes atbilstošiem dūmvada izbūves materiāliem un

izmēriem.

 Izpratnes līmenī:

Cietā kurināmā, šķidrā kurināmā un gāzveida kurināmā apkures ierīču veidi, to darbības principi.

Dūmeņu veidi un to pielietošana.

Lietošanas līmenī:

Kurināmā ķīmiskais sastāvs un

degšanas process.

 Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt dūmvadu kanālu, gāzes apkures ierīču dūmkanālu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu, izmantojot profesionālu tehnisko aprīkojumu, ievērojot to tīrīšanas secību un kārtību. 4.LKI

līmenis
Kontrolēt gaisa plūsmu dūmvadā tīrīšanas

procesa laikā.
Veikt dūmvada pakājes tīrīšanu, sodrēju savākšanu, utilizēšanu.
Veikt gāzes dūmkanālu tīrīšanu. Ugunsdrošības prasību normatīvo aktu

ievērošana.

Gaisa plūsmas fizikālās īpašības. Dūmeņu kanālu tīrīšanas metodes. Gāzes apkures ierīču dūmkanālu tīrīšanas principi.
4.8. Veikt dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu. Izvēlēties piemērotas birstes dabiskās ventilācijas kanālu izbūves materiāliem un izmēriem.
Veikt plānoto un neplānoto dabiskās ventilācijas kanālu apkopi un tīrīšanu.
4.9. Veikt cietā kurināmā

apkures ierīču tīrīšanu.

 Novērtēt cietā kurināmā apkures ierīces uzbūvi un darbības principus. Izpratnes līmenī:

Cietā kurināmā apkures ierīču veidi. Šķidrā kurināmā ierīču darbības principi.

Lietošanas līmenī:

Cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīču uzbūve un darbības principi. Dūmeju tīrīšanas metodes un secība.

 Spēja veikt cietā kurināmā, šķidrā kurināmā apkures ierīču un dūmrovju tīrīšanu, ievērojot dūmeju tīrīšanas

secību, lietojot atbilstošus instrumentus un iekārtas.

 4.LKI

līmenis
Ievērot dūmeju tīrīšanas secību, atbilstoši cietā kurināmā apkures ierīces uzbūvei un veidam.
4.10. Veikt šķidrā kurināmā

apkures ierīču tīrīšanu.

 Novērtēt šķidrā kurināmā apkures ierīces uzbūvi un darbības principus.
Pielietot rokas un mehāniskos tīrīšanas

instrumentus.
4.11. Veikt dūmrovju tīrīšanu. Iekārtot ergonomiski parocīgu un drošu

darba vietu.

 Lietošanas līmenī:

Mehānisko rotējošo instrumentu darbības principi.

Dūmrovja vizuālā vērtēšana.
Pielietot mehāniskos rotējošos

instrumentus.
Veikt dūmrovja vizuālo pārbaudi tā tīrīšanas laikā.
4.12. Novērtēt ventilācijas kanālu velkmi. Pārbaudīt ventilācijas kanāla velkmi

vizuāli un ar mērierīcēm.

 Izpratnes līmenī:

Gaisa ķīmiskās un fizikālās īpašības.

Lietošanas līmenī: Ventilācijas kanālu veidi un to darbības principi.

 Spēja patstāvīgi veikt dabiskās ventilācijas profilaktiskās un regulārās apkopes darbus, savlaicīgi novēršot darbības traucējumus. 4.LKI

līmenis
Pārliecināties par velkmes plūsmas

virzienu.
Identificēt iespējamos gaisa plūsmas problēmu cēloņus ventilācijā.
4.13. Novērtēt dūmvadu kanālu un dūmrovju tīrības pakāpi. Novērtēt dūmvadu un dūmrovi vizuāli. Izpratnes līmenī:

Dūmvadu kanālu un dūmrovju nepilnību un defektu veidi un to rašanās cēloņi.

Lietošanas līmenī:

Kontrolmērījumu lietošanas metodes.
Noteikt tīrības pakāpi ar teleinspekcijas

palīdzību.
Novērtēt tīrību savienojumu un

pieslēgumu mezglos.
Veikt dūmrovja mehānisko pārbaudi.
4.14. Pārbaudīt apkures ierīču darbību pēc tīrīšanas darbu veikšanas. Pārbaudīt velkmi apkures ierīcē. Izpratnes līmenī:

Apkures ierīču uzbūve un to

pamatnosacījumi.

Apkures ierīču ražotāja tehniskās prasības.

Lietošanas līmenī:

Kontrolmērījumu lietošanas metodes.

 Spēja atbildīgi pārbaudīt veiktā darba kvalitāti un atbilstību  ierīces darbībai. 4.LKI

līmenis
Konstatēt novirzes no normas.
4.15. Pārbaudīt aizvara,

aizbīdņa darbību.

 Veikt aizvaru un aizbīdņu vizuālo un

tehnisko pārbaudi.

 Izpratnes līmenī:

Aizbīdņu un aizvaru materiālu un

mehānismu veidi un darbības principi.

Lietošanas līmenī:

Mezglu darbības pārbaudes metodes.
4.16. Noteikt dūmvada

saderību ar  apkures ierīci.

 Veikt vizuālo apsekošanu, izvērtējot dūmvada ražošanā izmantoto materiālu atbilstību apkures ierīcei. Izpratnes līmenī:

Apkures ierīču ekspluatācijas principi Dūmkanālu sistēmu veidi, to pielietojums.

Lietošanas līmenī:

Apkures ierīču ražotāja ekspluatācijas

noteikumi.

 Spēja veikt dūmvadu materiālu mehānisko, ķīmisko, fizikālo īpašību atbilstību apkures ierīcei. 4.LKI

līmenis
Lasīt dūmvada marķējuma simbolus.
Veikt vizuālo dūmvada video inspekciju.
4.17. Novērtēt dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu izbūves atbilstību ražotāja, būvnormatīvu un ugunsdrošības prasībām, visā to garumā. Novērtēt dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu augstuma atbilstību. Izpratnes līmenī:

Nepilnību vai defektu veidi, to rašanās cēloņi.

Jaunbūvējamo, atjaunojamo un pārbūvējamo dzīvojamo un publisko ēku būvniecības termini.

Lietošanas līmenī:

Būvnormatīvu prasības, ugunsdrošības prasības.

Dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu, ekspluatācijas  veidi.

 Spēja veikt dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu novērtēšanu, informējot objekta valdītāju par rezultātiem un konstatētajām neatbilstībām. 4.LKI

līmenis
Vērtēt ugunsdrošības atkāpju ievērošanu.
Informēt objekta valdītāju par rezultātiem un konstatētajām  neatbilstībām.
4.18. Novērtēt apkures ierīces

(izņemot gāzes apkures ierīces)  atbilstību ražotāja ekspluatācijas un būvnormatīvu prasībām.

 Konstatēt apkures ierīces uzbūves pamatnosacījumus. Izpratnes līmenī:

Apkures ierīču veidi, to darbības principi un defektu  rašanās cēloņi.

Lietošanas līmenī:

Apkures ierīču ražotāja ekspluatācijas

noteikumi.

Vizuālās novērtēšanas metodes.

 Spēja veikt apkures ierīču (izņemot gāzes apkures ierīces)  apsekošanu, novērtējot konstruktīvo elementu un materiālu nolietojuma pakāpi un atbilstību normatīvu prasībām 4.LKI

līmenis
Noskaidrot vai aprēķināt apkures ierīces

jaudu.
Lietot ierīces ražotāja tehnisko dokumentāciju.
Fiksēt apkures ierīces vai atsevišķu tās

mezglu nolietojumu.
4.19. Novērtēt ventilācijas iekārtas atbilstību ražotāja un būvprojekta

risinājumiem.

 Fiksēt ventilācijas iekārtas ražīguma jaudu. Izpratnes līmenī:

Gaisa plūsmas fizikālās īpašības. Instrumentu veidi, to darbības pamatprincipi.

Lietošanas līmenī:

Tehnisko rasējumu un specifikāciju lasīšanas principi.

 Spēja novērtēt ventilācijas iekārtas un apkures ierīču mijiedarbību telpā, ventilācijas iekārtas atbilstību ražotāja prasībām vai būvprojekta risinājumiem. 4.LKI

līmenis
Lietot iekārtas ražotāja tehnisko dokumentāciju.
Novērtēt visu uzstādīto, no telpu gaisa atkarīgo sadegšanas iekārtu nominālās siltumjaudas summu.
4.20. Veikt dūmvadu un ventilācijas

kanāla šķērsgriezuma, blīvuma un velkmes pārbaudi

 Novērtēt savienojumu blīvējumu. Izpratnes līmenī:

Dūmvadu un ventilācijas

kanālu izbūves materiālu mehāniskās un fizikālās  īpašības.

Gaisa ķīmiskās un fizikālās īpašības.

Lietošanas līmenī:

Dūmvadu un ventilācijas kanālu blīvuma un velkmes

kontrolmērījumu veikšanas metodes.

 Spēja patstāvīgi un atbildīgi veikt dūmvadu un ventilācijas kanāla šķērsgriezuma, blīvuma un velkmes pārbaudi. 4.LKI

līmenis
Pārliecināties par velkmes plūsmas

virzienu.
Pārbaudīt kanāla velkmi vizuāli un ar

mērierīcēm.
Identificēt iespējamos gaisa plūsmas problēmu cēloņus kanālā.
4.21. Pārbaudīt dūmvada tīrāmās

/inspekcijas  lūkas atbilstību.

 Atrast nepieciešamo dūmvadu orientējoties telpā un iepriekš sagatavotos plānos. Izpratnes līmenī:

Dūmvadu izbūves un ekspluatācijas

principi.

Lietošanas līmenī:

Dūmvada šķērsgriezuma mērīšanas ierīces un instrumenti.

 Spēja pārbaudīt dūmvada

tīrāmās/inspekcijas  lūkas  atbilstību likumdošanā noteiktajām prasībām.

 4.LKI

līmenis
Novērtēt tīrāmās/inspekcijas lūkas šķērsgriezuma atbilstību likumdošanā noteiktajām prasībām.
4.22. Dokumentēt dūmeņa mērījumu rezultātus, atbilstoši esošo būvnormatīvu, ugunsdrošības normatīvu un gāzes piegādes operatora standarta prasībām. Noformēt tehnisko dokumentāciju, fiksējot mērierīču rezultātus. Izpratnes līmenī:

Darba drošības un darba aizsardzības prasības, lietojot mēriekārtas un pārbaudes iekārtas.

Kontrolmērījumu veikšanas metodes.

Lietošanas līmenī:

Apkopes periodiskuma un tehniskās dokumentācijas noformēšanas kārtība.

 Spēja patstāvīgi dokumentēt dūmeņa mērījumu rezultātus, informējot objekta valdītāju. 4.LKI

līmenis
Dokumentāli informēt objekta valdītāju par ekspluatācijas noteikumiem un to pārkāpumiem.
Veikt apsekojamā dūmeņa foto vai video

fiksāžu.
4.23. Kontrolēt elektroinstrumentu tehnisko stāvokli. Uzturēt elektroinstrumentus darba kārtībā. Lietošanas līmenī: Elektroinstrumentu droša lietošana. Elektroinstrumentu un akumulatoru iekārtu lietošanas principi.

Darba drošības un darba aizsardzības prasības.

 Spēja uzturēt elektroinstrumentus darba kārtībā atbilstoši ražotāja norādījumiem. 4.LKI

līmenis
Izvēlēties akumulatora tipa vai tiešā saslēguma elektroinstrumentus profesionālo pienākumu veikšanai.
Identificēt elektroinstrumentu bojājumus.
4.24. Uzturēt profesionālos rokas instrumentus un mehānismus darba kārtībā. Novērtēt rokas instrumentu un mehānismu tehnisko stāvokli. Lietošanas līmenī:

Darbarīku, mehānismu un inventāra droša lietošana.

Rokas instrumentu un mehānismu

veidi.

Rokas instrumentu un mehānismu apkopes periodiskums un metodes. Darba drošības un darba aizsardzības prasības.

 Spēja uzturēt profesionālos rokas instrumentus un mehānismus darba kārtībā un veikt to apkopes darbus. 4.LKI

līmenis
Sagatavot instrumentus, mehānismus un

inventāru lietošanai.
4.25. Lietot elektroniskos saziņas līdzekļus uzdevuma izpildei. Pielietot sakaru līdzekļus, ievērojot ražotāju norādījumus. Izpratnes līmenī:

Darba iekšējās kārtības noteikumu prasības saziņas līdzekļu lietošanā. Elektroniskās informācijas drošība.

Lietošanas līmenī:

Radiosakaru aprīkojuma darbības

principi.

 Spēja izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus profesionālo pienākumu veikšanai. 4.LKI

līmenis
Lietot informācijas tehnoloģiju rīkus un pakalpojumus.
Komunicēt elektroniskos saziņas līdzekļos, izmantojot internetu.
4.26. Lietot elektroniskos mērinstrumentus profesionālo darba pienākumu veikšanai. Veikt attāluma mērījumus, izmantojot elektroniskos mērinstrumentus. Izpratnes līmenī:

Elektronisko mērinstrumentu veidi.

Lietošanas līmenī: Elektronisko mērinstrumentu ekspluatācijas nosacījumi.

Elektronisko mērinstrumentu lietošanas metodes.

 Spēja lietot elektroniskos mērinstrumentus atbilstoši ražotāja norādījumiem un darba raksturam. 4.LKI

līmenis
Veikt gaisa plūsmas mērījumus, izmantojot elektroniskos mērinstrumentus.
Veikt dūmgāzu ķīmiskā sastāva mērījumus.
Veikt koksnes mitruma mērījumus.
Veikt dūmeņu kanālu foto un video

fiksāciju.

5. Profesionālās darbības pienākumu un uzdevumu izpildei nepieciešamā

VISPĀRĒJĀ kompetence (vispārējo zināšanu, prasmju, patstāvības un atbildības kopums)
Nr. p.k. Uzdevumi Prasmes Vispārējās zināšanas Kompetence (kvalifikācijas līmenis)
5.1. Uzturēt pozitīvu profesijas

tēlu.

 Izcelt profesionālās vērtības. Izpratnes līmenī:

Organizācijas filozofija, kultūra un

funkcionēšana.

Lietošanas līmenī:

Publiskās uzstāšanās māksla. Prezentāciju un vizualizāciju veidošana.

Profesijas identitāte.

 Spēja veidot un uzturēt pozitīvu

profesijas tēlu.

 4.LKI

līmenis
Apzināties un prast prezentēt profesijas

nozīmīgumu un unikalitāti.
5.2. Sazināties valsts valodā. Sazināties mutiski un rakstiski dažādās situācijās. Izpratnes līmenī:

Valodas stili un intonācijas iezīmes.

Valodas un komunikācijas daudzveidība dažādos kontekstos.

Lietošanas līmenī:

Vārdu krājums. Funkcionālā gramatika.

Literārā un tehniskā teksta specifika.

 Spēja korekti komunicēt ar kolēģiem, lietojot profesionālo terminoloģiju, un sazināties ar klientiem gan mutiski, ganrakstiski, nodrošinot korektas un literārās valodas normām atbilstošas informācijas sniegšanu valsts valodā. 4.LKI

līmenis
Ievērot latviešu literārās valodas normas

lietišķajā un darījumu stilā.
Piemērot un pārvaldīt savu saziņu situācijas prasībām.
Lietot profesionālo terminoloģiju latviešu valodā.
Pārliecinoši un atbilstoši kontekstam formulēt un izteikt savus mutiskos un rakstiskos argumentus.
5.3. Lietot vismaz vienu

svešvalodu.

 Sazināties vismaz vienā svešvalodā. Izpratnes līmenī:

Rakstu valodas kultūra.

Lietošanas līmenī:

Svešvalodas lietojums mutvārdu un rakstu formā.

Profesionālā terminoloģija.

 Spēja sazināties vismaz vienā svešvalodā un korekti lietot profesionālo terminoloģiju. 4.LKI

līmenis
Ievērot literārās valodas normas.
Lietot profesionālo terminoloģiju.
5.4. Strādāt individuāli un komandā, plānojot savu un citu cilvēku darbu. Veidot pozitīvu komunikāciju procesā iesaistītam personālam Lietošanas līmenī:

Laika plānošanas paņēmieni.Darbu secību plānošana.

Darba vides organizācijas process un

vadīšana.

Pašorganizācija darba

procesā. Darbs komandā.

 Spēja strādāt individuāli un komandā, veidojot pozitīvu darba vidi, kas vērsta uz sasniegumiem un izaugsmi. 4.LKI

līmenis
Ievērot ētikas un organizācijas iekšējosdarba kārtības noteikumus.
Identificēt stresa rašanās cēloņus.
5.5. Lietot informācijas unkomunikācijas tehnoloģijas, t.sk. biroja tehniku. Mērķtiecīgi apstrādāt informāciju, izvēloties piemērotāko risinājumu. Izpratnes līmenī:

Interneta iespējas un potenciālie riski, izmantojot elektroniskos saziņas

līdzekļus (e-pastu, tīkla rīkus), informācijas pārraidei un sadarbībai tīklā).

Informācijas sistēmu drošība.

Lietošanas līmenī:

Darbs ar biroja tehniku. Lietojumprogrammas atbilstoši darba uzdevumam.

Datoru drošības programmas.

 Spēja pārliecinoši un droši izvēlēties unlietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darba uzdevuma veikšanai. 4.LKI

līmenis
Atbildīgi apmainīties ar informāciju.
Sagatavot patstāvīgi dokumentus un organizēt to plūsmu, izmantojot lietojumprogrammas.
Atrast patstāvīgi nepieciešamo informācijuinterneta resursos, datu

nesējos.
Izvērtēt kritiski informācijas ticamību.
5.6. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasības. Organizēt darba vietu atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām. Izpratnes līmenī: Elektrodrošības normatīvie akti.

Vides aizsardzības normatīvie akti.

Civilās aizsardzības noteikumi.

Lietošanas līmenī: Ugunsdrošības, normatīvie akti.

Darba vides riska faktoru novēršanas preventīvie pasākumi.

Rīcība ārkārtas situācijās. Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības.

 Spēja veikt darba uzdevumus ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības. 4.LKI

līmenis
Ievērot darba aizsardzības un vides

aizsardzības prasības darba pienākumu veikšanā.

 Spēja noteikt darba vides apstākļu kaitīgo ietekmi uz veselību. 4.LKI

līmenis
Rīkoties atbilstoši ugunsdrošības un

elektrodrošības noteikumiem.
Rīkoties ārkārtas situācijās.
Novērtēt darba vides apstākļu kaitīgo

ietekmi uz veselību.
5.7. Ievērot darba tiesisko

attiecību normas.

 Piemērot normatīvos aktus, kas regulē

darba tiesiskās attiecības.

 Lietošanas līmenī:

Darba tiesisko attiecību normas

Iekšējās kārtības noteikumi

 Spēja veikt darba uzdevumus, ievērojot prasības darba tiesisko attiecību jomā. 4.LKI

līmenis
Ievērot darba devēja un darbinieka

pienākumus un tiesības.
Ievērot iekšējās kārtības noteikumus.
5.8. Ievērot ētiku un cilvēktiesības profesionālajā darbībā. Ievērot profesionālo ētiku un ētikas

pamatprincipus.

 Lietošanas līmenī:

Ētikas pamatprincipi.

Cilvēktiesības.

 Spēja realizēt profesionālo darbību ievērojot ētikas, cilvēktiesību un pamatprincipus. 4.LKI

līmenis
Darboties atbilstoši profesionālās ētikas normām un normatīvajam regulējumam.
5.9. Pilnveidot profesionālo

izaugsmi.

 Personīgi iesaistīties jaunu ideju radīšanā, izrādot iniciatīvu. Lietošanas līmenī:

Personīgā izaugsme un attīstība. Profesionālās izaugsmes un tālākizglītības plāna izstrāde un īstenošana.

Pašizglītošanās.

Profesionālās pilnveides novērtēšana. Profesionālās pieredzes analīze un karjeras plānošana, stipro un vājo pušu apzināšanās, mācību vajadzības, to noteikšana.

 Spēja plānot un pieņemt lēmumus savas

profesionālās karjeras veidošanā.

 4.LKI

līmenis
Izstrādāt un īstenot savas profesionālās

izaugsmes un tālākizglītības plānu.
Noteikt savas profesionālās izaugsmes

vajadzības un mērķus.
Novērtēt savu profesionālo pilnveidi, tās

ietekmi uz praksi.
5.10. Nodrošināt kvalitatīvai

darba veikšanai

nepieciešamos  resursus.

 Vadīt, uzņemties līdera lomu un deleģēt

uzdevumus.

 Izpratnes līmenī:

Organizācijas filozofija, kultūra un

funkcionēšana.

Efektīvas organizācijas vadības

principi.

Lietošanas līmenī: Resursu izmantošana. Līderība un vadība.

 Spēja nodrošināt klientu apkalpošanai nepieciešamos resursus. 4.LKI

līmenis
Iegūt, novērtēt un analizēt informāciju par apsekojamiem objektiem un to ietekmējošajiem faktoriem.
Vispārīga informācija
Profesionālās kvalifikācijas prasību iesniedzējs Iesniedzējs: Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība.
Ingus Salenieks – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes priekšsēdētājs skursteņslaucītāja amata meistars;
Māris Bambis – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis, skursteņslaucītāja amata meistars;
Guntis Brakmanis – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis, skursteņslaucītāja amata meistars, eksperts;
Raimonds Tīģeris – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis, skursteņslaucītāja amata meistars, eksperts;
Oskars Rudzis – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis, skursteņslaucītāja amata meistars.
Profesionālās kvalifikācijas prasību ekspertu darba grupa Ingus Salenieks – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības sertifikācijas komisijas loceklis, skursteņslaucītāja amata meistars;
Māris Bambis – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības sertifikācijas komisijas loceklis, skursteņslaucītāja amata meistars;
Andris Duļbinskis – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības priekšsēdētājs, skursteņslaucītāja amata meistars;
Aleksandrs Babra – LUA valdes priekšsēdētājs;
Vijārs Griķis – Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība,
priekšsēdētās;
Iveta Uka – Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests Ugunsdrošības
normatīvu nodaļas priekšniece;
Ilmārs Bode – “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija” priekšsēdētājs, AS “Rīgas
siltums” tehniskais eksperts;
Dainis Ģēģers – Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru
savienības valdes locekli un būvniecības speciālistu sertifikācijas centra
vadītājs, Dr.sc.ing.
Profesionālās kvalifikācijas prasību NEP atzinums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 19.09.2025.
Profesionālās kvalifikācijas prasību saskaņošana PINTSA 09.10.2025.
Profesijas standarta iepriekš saskaņotās redakcijas 13.10.2021.

LR likums ``Par amatniecību``

Par amatniecību

Likums nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību.

 

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Nodarbošanās ar amatniecību

Par nodarbošanos ar amatniecību šā likuma izpratnē uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus amatos, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

Nodarbošanās ar amatniecību tiek realizēta:

1) veicot saimniecisko darbību kā fiziskajai personai;

2) dibinot amatniecības uzņēmumus;

3) strādājot amatniecības uzņēmumā uz darba līguma pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

2. pants. Amatniecības uzņēmums

Amatniecības uzņēmums ir komersants, kas nodarbojas ar amatniecību.

(Otrā daļa izslēgta ar 24.04.2008. likumu.)

Amatniecības uzņēmuma darbību regulē šis likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

3. pants. Tiesības uz nosaukumu «amatnieks» un «amata meistars»

Tiesības uz nosaukumu «amatnieks» vai «amata meistars» ir pilnīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām personām un uzņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

 

II NODAĻA
AMATNIEKU PROFESIONĀLĀS ORGANIZĀCIJAS

(Nodaļas nosaukums 24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

4. pants. Amatniecības teritoriālās un nozaru organizācijas

Amatniecības teritoriālās un nozaru organizācijas ir profesionālas biedrības, kuru darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likums un citi normatīvie akti.

Teritoriālās amatniecības biedrības izveido viena amata vai vairāku radniecīgu amatu amatnieki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

5. pants. Latvijas Amatniecības kamera

Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. Latvijas Amatniecības kamera tiek veidota kā amatniecības biedrību pārstāvības institūcija.

Latvijas Amatniecības kamera darbojas atbilstoši šim likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī saviem statūtiem un pārvaldes institūciju — konferences, pilnsapulces, prezidija — lēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

6. pants. Latvijas Amatniecības kameras pašpārvaldes funkcijas

Latvijas Amatniecības kamera veic šādas amatniecības pašpārvaldes funkcijas:

1) organizē amatapmācību;

2) nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;

3) reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu un meistardarbnīcu uzskaiti;

4) ved amatniecības reģistru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

7. pants. Amatniecības reģistrs

Amatniecības reģistrs ir elektroniska datubāze, kurā elektroniski tiek uzturēta informācija par amatniecības uzņēmumiem, amata meistariem, zeļļiem un mācekļiem, kā arī cita ar amatniekiem un amatniecību saistītā informācija.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

8. pants. Amatu padome

(Izslēgts ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

9. pants. Amatniecības Zinātniskā padome

(Izslēgts ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

 

III NODAĻA
AMATIZGLĪTĪBA

10. pants. Amatizglītības sistēma

Amatizglītību un amatnieka kvalifikāciju var iegūt valsts vai privātās skolās, kā arī amatniecības uzņēmumos amata meistara vadībā.

11. pants. Amatnieka kvalifikācija

Izšķir šādus amatnieka kvalifikācijas līmeņus:

1) amata zellis;

2) amatnieks;

3) amata meistars;

4) akadēmiski izglītots amata meistars.

12. pants. Amatnieka karte

Amatnieka karte ir amatnieka kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuru uz noteiktu termiņu izsniedz Latvijas Amatniecības kamera.

Amatnieka karti izsniedz, pamatojoties uz prasmju novērtējumu un uzrādītajiem apgūtos amatniecības procesus apliecinošiem dokumentiem.

Ja amatnieks neievēro likuma prasības, pasūtījumus izpilda nekvalitatīvi un nepilda uzņemtās saistības, Latvijas Amatniecības kamera ir tiesīga anulēt viņa amatnieka karti, kā arī atņemt viņam piešķirto amatnieka kvalifikāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

13. pants. Amatizglītības, amatapmācības un pārbaudes programmas

Latvijas Amatniecības kamera kopā ar Izglītības ministriju izstrādā un apstiprina amatizglītības, amatapmācības, kā arī zeļļu un amata meistaru pārbaudes programmas, kas ir pamats vienotai un noteiktai amatniecības arodizglītībai.

14. pants. Amatizglītības mācību iestādes

Latvijas Republikā amatizglītību var iegūt šādās mācību iestādēs:

1) amatniecības (zeļļu) skolās;

2) amatniecības vidusskolās;

3) amatniecības meistaru skolās;

4) amatniecības augstskolās;

5) amatniecības centros.

Attiecīgu apmācību var organizēt arī citās mācību iestādēs speciālu grupu, klašu un fakultāšu veidā.

15. pants. Amata māceklis

Amata māceklis ir persona, kas nolūkā apgūt amatu iestājusies amatniecības uzņēmumā vai mācību iestādē un ir noslēgusi apmācības līgumu.

Par amata mācekļiem var kļūt jaunieši, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Amatapmācība notiek saskaņā ar amatizglītības, amatapmācības un pārbaudes programmām.

Mācekļa apmācība notiek, pamatojoties uz tipveida līgumu, kuru māceklis slēdz ar skolu vai amata meistaru. Tipveida līgumu izstrādā un apstiprina Izglītības ministrija.

16. pants. Tiesības apmācīt mācekļus un viņu apmācības uzraudzība

Tiesības pieņemt apmācībā mācekļus ir amatniecības uzņēmumiem, kurus atestējusi Latvijas Amatniecības kamera vai tās pilnvarota teritoriālā vai nozares amatniecības biedrība.

Tiesības apmācīt mācekļus ir amata meistariem vai viņiem pielīdzinātām personām, kurām ir Latvijas Amatniecības kameras atļauja.

Apmācības uzraudzību amatniecības uzņēmumos veic Latvijas Amatniecības kamera.

17. pants. Amata zellis

Par amata zelli kļūst persona, kas izturējusi zeļļa pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata zeļļa diplomu.

18. pants. Amata meistars

Par amata meistaru kļūst persona, kas izturējusi amata meistara pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata meistara diplomu.

Amata meistars, kas ieguvis atbilstošu augstāko izglītību, uzskatāms par akadēmiski izglītotu amata meistaru.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993.gada 2.februārī